«Dzīvojām ar pārliecību, ka rudenī vieta dārziņā būs. Arī bērnudārza rinda to rādīja, tāpēc bijām pilnīgā šokā, kad izrādījās – nebūs! Ne šogad, ne, visticamāk, arī nākamgad, un mums par to pat nepaziņoja,» vīlusies jaunajā reģistrācijas kārtībā, kas viņas divgadnieku Ronaldu «aizmetusi» uz bezcerīgo 157. vietu, ir jelgavniece Sanita Pētermane-Grišāne.
Viņai un daudziem citiem, kuru bērni dzimuši gada beigās, iespēju iegūt vietu pašvaldības dārziņā nav nekādu, un vienotā sistēma vecāku cerības sagrāvusi pavisam. Diskriminē gada beigās dzimušosLīdzīgu stāstu stāsta Līga Rulle, kuras dēlēns Patriks gaidīja vietu kādā no mazāk populārajiem bērnudārziem, jo tur rindas bijušas īsākas un arī gada otrajā pusē dzimušie mazuļi varēja tikt. Savlaicīgi reģistrēts, Patriks, kuram rudenī paliks trīs gadi, rindā bijis 28., un tā kā solīts uzņemt 25 bērnus, cerības uz vietu ja ne 1. septembrī, tad mācību gada laikā bijušas pilnīgi pamatotas. «Biju ļoti satraukusies, kad pastkastītē nesaņēmu paziņojumu par reģistrēšanos bērnudārzā. To tā arī nesaņēmusi, devos uz Izglītības pārvaldi, kur paskaidroja, ka jaunā reģistrācijas sistēma darbojas pēc «kalendārā principa» pamata, pilnībā ignorējot bērna kārtas numuru iepriekšējā reģistrācijas vietā – bērnudārzā,» saka L.Rulle, piebilstot, ka arī pašvaldības saistošie noteikumi pašreizējo kārtību precīzi neizklāsta. Ģimeni īpaši sāpinot tas, ka trīs gadus dzīvots ar paļāvību, ka vieta būs. «Tagad pēc jaunās sistēmas ieviešanas noteikts jauns princips, kas būtībā visus ietekmē ar atpakaļejošu datumu,» secina Līga. Viņa arī aicina amatpersonas atzīt skaidri un gaiši, ka ar jaunās reģistrācijas sistēmas ieviešanu gada otrajā pusē dzimušie bērni ir diskriminēti un bez izvēles iespējām. Jāpiebilst, ka pašvaldības līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem budžetā ir tikai līdz augustam, kas nozīmē – ja papildu nauda netiks atrasta, laist bērnu tajos rudenī būs ievērojami dārgāk nekā tagad.Risinājums – jauni bērnudārzi Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza piekrīt, ka, sapludinot atsevišķo iestāžu rindas vienā kopējā, daļai situācija mainījusies un arī gada nogalēs dzimušajiem iespēju ir mazāk. «Es to nesauktu par diskrimināciju, bet problēmu, kas jārisina,» saka G.Auza. Statistika rādot, ka droši ar vietu dārziņā var rēķināties tikai gada pirmajos astoņos mēnešos dzimušie.Līdzšinējā kārtība, kad bērnu varēja pieteikt vairākos bērnudārzos vienlaikus, nedevusi priekšstatu par patieso rindas lielumu, turklāt tagad daudz operatīvāk varēšot reaģēt, ja kādā bērnudārzā vieta atbrīvosies. To tūdaļ varēšot piedāvāt pirmajam gaidītājam. «Bērns vienalga nevar iet piecos bērnudārzos, viņš ies vienā. Rinda ir samazinājusies tikai uz papīra – faktiskais gaidītāju skaits taču paliek tikpat liels,» oponē S.Pētermane-Grišāne, paužot viedokli, ka ieguvumu jaunajai kārtībai nav.Bez rindas skolotāju un karavīru bērniG.Auza teic, ka neredz veidu, kā patlaban panākt vienādas tiesības visiem neatkarīgi no dzimšanas datuma: «Risinājums ir tikai palielināt kopējo vietu skaitu». Tas nozīmē, ka pilsētai jāceļ vai jārekonstruē bērnudārzi un jāver jaunas grupas. Savulaik esot apsvērts, ka trīsgadīgo un četrgadīgo rindas, kas ir vislielākās, varētu mazināt, līdzīgi Rīgai likvidējot divgadnieku grupiņas, taču esot daudz ģimeņu, kam arī šajā vecumā bērnudārzs ir nepieciešams. Turklāt tas prasītu ieguldījumus, jo būtu jāpielāgo telpas un jāmaina inventārs. Jāpiebilst, ka pašvaldība joprojām saglabā priekšrocību bez rindas saņemt vietu pedagogu bērniem (šoruden 19 mazuļiem), savukārt likums prasa to pašu militārpersonu atvasēm (11 vietas). Pēdējos gados pašvaldība radījusi simt jaunu bērnudārza vietu, slēdzot četras klases sākumskolā. Sagatavoti arī divi projekti jaunu bērnudārzu atvēršanai, un vienu no tiem, ja izdosies saņemt ES fondu naudu, varētu realizēt tuvākajos gados.
