Ievērojami samazināta applūstošo teritoriju zona, noteiktas jaunas saimnieciskās attīstības teritorijas un novērstas kopš padomju gadiem saglabājušās pretrunas ir galvenās izmaiņas domes apstiprinātajā pilsētas teritorijas plānojumā laika posmam līdz 2020. gadam.
«Jelgavas jaunā teritorijas plānojuma pirmās redakcijas izstrāde sākās pirms diviem gadiem,» klāsta pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte. Izstrādājot pēdējo plānojuma variantu, ņemtas vērā izmaiņas likumos. Tagad plānojumā ievērojami mainījies applūstošo teritoriju zonējums. Savulaik par tādām tikušas uzskatītas vietas, kas applūst vidēji reizi simts gados. Līdz šim šādam kritērijam atbilda gandrīz puse Jelgavas, un tas traucējis iezīmēt prioritāri attīstāmās pilsētas zonas. Tagad par riskantām uzskatīto teritoriju skaits krietni samazināts. «Ņēmām vērā arī jelgavnieku vairāk nekā simts priekšlikumu,» saka G.Osīte. Pārsvarā tie saistīti ar apbūves ierosinājumiem, kas iepriekš uz īpašnieku zemes bija liegta. Pašlaik būvēt gribētāju skaits gan ievērojami sarucis. Nosakot reālās plūdu apdraudētās vietas, izmantota aerofotografēšana un datormodelēšana. Šajās teritorijās arī turpmāk būs atļauta tikai atsevišķu inženierkomunikāciju vai hidrotehniskā būvniecība. Pārskatītas arī tā dēvētās ielu «sarkanās līnijas». Iepriekšējās noteiktas 1976. gadā, kad pilsētas attīstības redzējums bijis ievērojami atšķirīgs. Aizliegums veikt jebkādus būvdarbus saglabājies galvenokārt ielās, kuras ir svarīgas tranzītam. Vairākās daudzstāvu dzīvojamajās teritorijās palielināts maksimāli atļautais stāvu skaits. Savukārt teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos iekļautas prasības vēja ģeneratoru, koģenerācijas staciju, siltumsūkņu, maģistrālas sakaru kanalizācijas un tamlīdzīgu objektu izvietošanai, kā arī nosacījumi apbūvei un saimnieciskajai izmantošanai. Jaunums ir izstrādātais kultūras pieminekļu individuālo aizsardzības zonu projekts. Līdz ar cukurfabrikas nojaukšanu un Pārlielupes cietuma likvidāciju pamatīgi mainījušās atbrīvoto teritoriju izmantošanas iespējas. Jaunā vīzija paredz tur jauktu sabiedrisko un darījumu apbūvi. Savukārt rūpnieciskajai darbībai tāpat kā līdz šim būs atvēlēta teritorija gar dzelzceļu uz bijušās RAF pusi, kā arī Langervaldes ielas apkaime. Kā jauna rūpnieciskās attīstības zona iezīmēta bijušā lidlauka teritorija.
