Kā attiecaties pret pēdējā laika kuluāru sarunām par iespējamu lata devalvāciju un kā vērtējat valsts budžeta grozījumu izstrādes gaitu?
Jānis Uzars, uzņēmējsPolitiķiem vienalga, ko solītPret šādiem izteikumiem izturos ļoti negatīvi – visu laiku solīja, ka latu nedevalvēs, tas ir stabils, zelta rezerves pietiekamas. Politiķiem vienalga, ko sasolīt, pēc tam tik un tā izdara pa savam, un tādiem Latvijā nav vietas. Domāju, lata vērtība netiks samazināta, taču šāda iespēja pastāv – kas zina, kungi jau to izlēmuši, tagad parunās, pieradinās pie šīs domas sabiedrību un beigās latu devalvēs. No tā būtiski cietīs pensionāri, jo lielākā daļa strādājošo uzkrājumus veido eiro, latos naudu neviens vairs īpaši neglabā. Ieguvums no devalvācijas būtu tiem, kuri latos ņēmuši kredītus, es līgumus par nekustamajiem īpašumiem slēdzu, kā norēķinu valūtu paredzot eiro. Valdība un citi izdevumus negrib samazināt – tā ir bezatbildība, kas var notikt tikai Latvijā. Šķiet, daudz sliktāk kā tagad, vairs nevar būt. Es ieteiktu samazināt nodokļus – PVN vismaz atpakaļ uz 18 procentiem. Kā to pacēla, ienākumi samazinājās, un tas jau ekonomikas grāmatās rakstīts – ja paaugstina nodokļus, daudzi cenšas tos nemaksāt, savukārt godīgie, kas cīnās un maksā, samazina savu konkurētspēju. Piemēram, Tenerifē ir tikai viens nodoklis! Un viss! Vienkārši. Latvijā meklē, kur vēl ko kraut klāt. Piemēram, rosināt nodokli dzīvojamajai platībai – tas nu ir ļoti «pareizi»… Almants Reinbergs, SIA «Alvima» valdes loceklisTe nav nekāda BaltkrievijaMana nostāja pret to ir negatīva, es ticu Rimšēvičam. Runas par devalvāciju ir spekulācijas, kas vairo nedrošības sajūtu un rada ažiotāžu, kā arī ietekmē mūsu koptēlu pasaulē. Mēs, uzņēmēji, visu laiku ar kaut ko rēķinājāmies, līgumos iekļāvām norēķinus latos, nacionālās valūtas vērtības mazināšana mūs ietekmētu negatīvi. Ja «Dienas Biznesā» lasu, ka daži viedie prāti, Kehris un kas tur vēl, spriež – vajadzētu veikt lata devalvāciju, un tas bijis jādara jau senāk, man grūti saprast, pēc kādiem apsvērumiem viņi vadās. Godmanis demisionējot apgalvoja – lats ir stabils, to pašu saka arī Latvijas Bankas prezidents! Uzskatu, ka, Rimšēvičam esot tās vadībā, devalvācija nenotiks. Varbūt to varētu apspriest pēc gada vai vairāk, bet tad par to savlaicīgi jāpaziņo. Te nav Baltkrievija, kur pēkšņi no rīta var pateikt, ka mainās naudas vērtība. Pie mums šis pirmsvēlēšanu laiks vispār ir populistisks. Es ieteiktu veikt strukturālas reformas, likvidēt ministrijas un samazināt ierēdņu skaitu; makroekonomikā – izvērtēt izkļūšanas iespējas no šīs negatīvās turbulences, domāt, kā iedzīvināt Kohēzijas fonda līdzekļus – ja reiz Eiropa dod, grēks neņemt. Taču lai visā procesā neciestu ne ierindas policisti, ne skolotāji! Samazinājums jāvērš pret ierēdņiem – vispirms jau ministrijās, kur ir departaments uz departamenta, par valsts SIA un aģentūrām pat nerunājot. Vajadzīga pozitīva virzība, nevis mētāšanās – te devalvācija, te pensijas, te vēl kas… Andris Vilks, SEB bankas galvenais ekonomistsIlgstošus ieguvumus tas nedodMana attieksme ir negatīva, un, ticamākais, tas nav tas, kas mums būtu vajadzīgs, ar sekojošu dubultu šoku, nezināmām sekām un galvassāpēm gan ES, gan EK. Jāfokusējas uz programmu – budžeta un valsts aparāta samazināšanu, kas ir ikviena interesēs, ja vien šim procesam ir pozitīvs iznākums. Devalvācija nedod ilgstošus ieguvumus, tā nozīmētu reformas pamest pusratā, nezināmas sekas, un tā mēs vēl ilgi turpinātu brīnīties, kas notiek ar valsti. Galu galā samazināšanas programma tagad sākusi strādāt, redzami pirmie augļi, un jāsagaida, līdz tos sajutīs arī uzņēmēji, iedzīvotāji. Un lai aizdevēji redz, ka var ticēt mūsu reformām, kur arī pēdējās nedēļas laikā novērots zināms progress. Konkrētu personu aizkulišu runas par devalvāciju liecina, ka tam apakšā droši vien ir politiskas spēles, vecie laiki aizgājuši uz neatgriešanos, jaunie mokās, notiek tāda kā agonija. Runas par lata kursa koridoru ir gana senas, un tās saistītas ar intrigām. Taču, lai devalvētu, situācijai ekonomikā jābūt daudz sarežģītākai. Koalīcijai šādā situācijā jābūt ieinteresētai negraut programmu «no iekšpuses», un ir būtiski, lai vasarā SVF tiktu iesniegts pozitīvs ziņojums. Pretējā gadījumā tas būs signāls, ka te nekādu biznesu nav iespējams attīstīt. Šaubu ir daudz, taču skaidrs, ka atalgojums sabiedriskajā sektorā samazinājies, kas liecina – izmaiņas notiek.
