Pārfrāzējot finanšu ministra Eināra Repšes nu jau spārnoto frāzi ar bedres dibenu, kas ar dievpalīgu būšot sasniegta, var teikt, ka ar tādu pašu palīgu grozījumi valsts budžetā Saeimā pirmajā lasījumā beidzot pieņemti. Jāatzīst, nekas daudz no šiem grozījumiem plašākā publikā apspriešanai nav izgājis, jo vārdi «apcirpt, nogriezt, saīsināt» skanēja kā ložmetēja zalves un izsekot visam līdzi bijis pagrūti. Jācer, ka nedēļas laikā līdz otrajam lasījumam kaut kas taps plašāk diskutēts. Jācer, ka tajā būs atrodams viss tas, kas saistīts ar uzņēmējdarbības atbalstu. Dzirdēts, ka kāda programma it kā esot jau darba kārtībā, lai daļai uzņēmumu veicinātu uz eksportu orientētu ražošanu. Gan jāteic, ka speciālisti par to izsakās diezgan skeptiski, jo kārtējo reizi programmas pamatā esot pieņēmums, ka ikviens ir blēdis, tāpēc pēc iespējas jāsarežģī un jāapkrauj ar birokrātiskām prasībām atbalsta prasītāji. Burtiski vakar parādījās informācija, ka valdība izstrādāšot mikrouzņēmumu atbalsta programmu. Pašlaik, kad bezdarbnieku armija aug pa dienām un beigas tam nav redzamas, šādas programmas iedzīvināšana nudien būtu kā svaiga gaisa malks. Bet ir viens liels «bet». Atbalsts patiešām darbosies, ja filosofiskā premisa nebūs «visi, kas sāk un veic uzņēmējdarbību, ir blēži». Ja programmā nebūs iestrādātas, salīdzinot ar šodienu, atvieglotas reģistrācijas, grāmatvedības un citas darbības, tā būs mirusi vēl nedzimusi. Ja mikrouzņēmumu apkraus ar bezjēdzīgām kontrolēm, tas aizies pa burbuli, neko nesācis darīt. Vai mūsu politiķi tam ir gatavi, nudien nav zināms.
