Kāda bija 2009. gada pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņa, kāpēc partijas ieinteresētas startēt Jelgavas pilsētas, kā arī Ozolnieku un Jelgavas novada vēlēšanās? Par to «Ziņas» taujāja LLU Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējam politisko zinātņu maģistram Jānim Brentem.– Kāpēc Zemgale un tās sirds Jelgava ir interesanta partijām, kas iepriekšējās un jo īpaši pašreizējās pašvaldību vēlēšanās izrādījušas lielu aģitācijas aktivitāti?Te nav daudz ko gudrot – ieskatieties kaut vai Jelgavas pašvaldības mājas lapā, kāds ir budžets, un būs skaidrs, ka tur apgrozās salīdzinoši liela nauda. Starp citu, ja palūkojamies konkrēti uz LPP/LC aktīvo priekšvēlēšanu kampaņu gan Rīgā, gan Jelgavā, ir skaidrs, ka šī partija nolēmusi kontrolēt naudas plūsmas vismaz šajās divās pilsētās. – Rīgā un Jelgavā ir uzkrītoši līdzīga priekšvēlēšanu kampaņa. Vai to veidojis viens smadzeņu centrs?Elementāri. Tas pat ir ievērojams priekšvēlēšanu kampaņai izdoto līdzekļu ietaupījums – izmantot vairākās vietās vienus un tos pašus polittehnoloģiskos principus. Šajā ziņā partija rīkojusies ļoti saprātīgi. Vienīgi atklāts ir jautājums, cik šī kampaņa būs efektīva Jelgavā. – Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2005. gadā bija vērojami daži tā saucamā melnā PR elementi. Vai tādus esat manījis arī šogad? Uzskatu, ka 2005. gadā šādas kampaņas dēļ kāda partija zaudēja vismaz vienu deputāta vietu. Negatīvā publicitāte dezorientē to vēlētāju daļu, kas nav izšķīrusies par piedalīšanos vēlēšanās. Pirms četriem gadiem Jelgavā bija vērojama zema vēlētāju aktivitāte. Vai tāda kampaņa ir arī šogad? Nupat savā pastkastītē atradu ar kopētāju pavairotu lapu, kurā no publiski pieejamiem avotiem sakompilēti dati par vienu no Jelgavas mēra kandidātiem. Vai to var uzskatīt par negatīvu publicitāti? Fakti taču nav noslēpums. Tie tikai apkopoti. Daudz izteiktāk šāda kampaņa darbojās pašvaldības vēlēšanās 2001. gadā. Toreiz pat bija atrasts vēl viens Andris Rāviņš, kurš tika iekļauts citas partijas listē.– Kā vērtējat dažu partiju nosacījumu, ka pašvaldības darbā jāievēro divvalodības princips? Kamēr Latvijā darbojas likums par valsts valodu, domāju, šādai jautājuma nostādnei un diskusijai nav nekāda pamata. – Vai ir pareizi arī pašvaldību vēlēšanās izmantot proporcionālo vēlēšanu sistēmu? Proporcionālās vēlēšanās deputātu skaits tiek aprēķināts proporcionāli vēlētāju nodotajam balsu skaitam par katru politisko partiju. Galvenā priekšrocība ir paaugstināta to politiskā atbildība, kā arī ierobežots ievēlēto partiju skaits. Uzskatu, ka šādai sistēmai ir vairāk plusu nekā mīnusu. – Vai ir labi, ka, piemērojot šādu sistēmu, piemēram, Jelgavas novadā, kāds bijušais pagasts var zaudēt savu pārstāvniecību novada domē?Neredzu nekā traģiska, ja kāds no bijušajiem pagastiem nebūs pārstāvēts novada domē. Nauda nav vienīgais, kāpēc cilvēki dodas politikā. Daļu pašreizējo pašvaldību vadītāju es sauktu par komunālpolitiķiem, kas savā darbā ir tiktāl profesionalizējušies, ka vienkārši strādā, par to saņemot daudzmaz adekvātu atalgojumu. Man nav iemesla apšaubīt, ka vairums šādu vadītāju ir godprātīgi pienākuma veicēji. Nonākot novada domē, profesionālais redzējums uz kopsakarībām liks pacelties pāri «dzimtajam» pagastam. Nekur nav teikts, ka jaunās pašvaldības arī tiks pie lielā investīciju «pīrāga» dalīšanas. – Vai tādā gadījumā vēlēšanās ir svarīga partejiskā piederība?Domāju, ka šoreiz partiju programmas netiek pētītas tik cītīgi kā deputātu kandidātu saraksti, tajos meklējot pazīstamus cilvēkus. Svarīga būs konkrēto personu atpazīstamība un tas, ko viņi izdarījuši līdz šim. Šeit ir redzama pretruna ar proporcionālo vēlēšanu ideju. – Vai, veidojot sarakstus 2009. gada pašvaldību vēlēšanām, ņemts vērā tā dēvēto lokomotīvju princips?Partiju sarakstu priekšgalā ir pazīstamākās personības. Valsts līmenī ar šādu principu definē kaut ko citu – viens un tas pats cilvēks ir saraksta augšgalā vairākos vēlēšanu apgabalos. Tādējādi viņu ievēl tikai vienā. Savukārt citos viņa vietā, piemēram, Saeimā, tiek sarakstā nākamais. – Šīs ir pirmās vēlēšanas, kad lauku pašvaldībās piedalās tikai partiju saraksti. Vai tas nozīmē, ka novadu pašvaldībām nākotnē būs lielāka nozīme valsts dzīvē? Par to izteikušies atsevišķi politiķi. Latvijas Pašvaldību savienība ir ar likumu izveidota valsts pārvaldes līdzdalības organizācija. Manuprāt, dalījums novados pašos pamatos nemainīs varas sviras valstī. Drīzāk jārunā par partijām, kas radušās kā biznesa projekti. Viņu vadītājiem neapšaubāmi parādās lielāka interese par pašvaldībām, kurās apgrozās ievērojama nauda, piemēram, Jelgava. Jāņem vērā, ka arī novados atsevišķo pagastu budžeti tiks koncentrēti. Jelgavas novadā līdzšinējo pašvaldību budžeti veidos kopēju, ievērojami lielāku. Pārsvarā ekonomiskām interesēm ir pakļautas partijas, kas radušās uz noteiktas ideoloģiskās bāzes. Cilvēkiem tas būtu jāņem vērā, dodoties pie vēlēšanu urnām. Vēl ir laiks vētīšanai.
