Maijā Jelgavas bigbends sniedza septiņus koncertus Brazīlijā un Peru.
Pirms sākt sarunu ar «Ziņām» par Jelgavas bigbenda neseno ceļojumu uz Latīņameriku, tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents Raitis Ašmanis stingri uzstāj, lai lasītāji tiktu informēti, ka no pašvaldības (vai no kādas priekšvēlēšanu kampaņā iesaistītas partijas) budžeta braucienam netika tērēts ne santīma.Naudas lietās jābūt skaidrībai«Diemžēl jau parādījušās dažādas spekulācijas un aizkulišu runas – sak, par kādiem līdzekļiem Jelgavas bigbends tad maija beigās ceļoja pāri okeānam,» R.Ašmaņa balsī jaušams aizvainojums, «tāpēc lūdzu uzsvērt – puikas brauca paši par saviem līdzekļiem!» Raitis neslēpj, ka ceļa naudas esamība vai neesamība pat bijis faktors (tiesa, ne vienīgais), kas izšķīris, vai konkrētais mūziķis Jelgavas bigbendam tik saspringtajā mēnesī dodas Amerikas turnejā vai paliek dzimtenē gatavot Ditas Lūriņas un Nacionālā teātra «Sapni par Brodveju».Kā iepriekš solījis, R.Ašmanis paspēja uz svinīgo «paklanīšanos» Nacionālā teātra pirmizrādē, un, kā Pilsētas svētku nedēļā varēja pārliecināties jelgavnieki, Brodvejas programma sagatavota godam. Raitis «Ziņām» stāsta, ka nav slinkojuši arī bigbenda 18 Dienvidamerikas braucēji, kas 11 dienās paguvuši sniegt septiņus koncertus.«Pa ceļam» miljonu pilsētāGalvenais brauciena mērķis bija piedalīšanās Limas (Peru) starptautiskajā džeza festivālā, un, lai tur nokļūtu, daudz līdzējusi latvju meitene Līga Briģe, kas pašreiz strādā Peru diplomātiskajā dienestā Brazīlijas galvaspilsētā Braziljā. Notikusi nepieciešamās informācijas apmaiņa, rīkotājiem nosūtīts demo disks, un galu galā saņemts uzaicinājums. Pa ceļam uz festivālu sanākusi vesela koncerttūre četrās Latīņamerikas pilsētās – Sanpaulu, Nova Odesā, Kusko un Limā. Par atbalstu R.Ašmanis un Jelgavas bigbends var pateikties virknei atsaucīgu cilvēku, tajā skaitā Latvijas goda konsulam Peru Raulam Lozano Merino un Dienvidamerikas Latviešu apvienības prezidentei Dainai Gūtmanei, bet jāsāk ar Latvijas goda ģenerālkonsulu Sanpaulu Jāni Grimbergu, jo iesildīties jelgavniekiem nebija laika – jau pirmais koncerts lielākajā Brazīlijas pilsētā. Vairāk nekā tūkstošvietīgajā Sanpaulu džeza klubā «Bourbon street Music Club» savulaik uzstājušies vai visi pasaules džeza korifeji, bet 15. maija vakarā koncertē Jelgavas bigbends!Sadraudzības pilsētā ar latvisku repertuāruJau nākamajā dienā orķestris dodas uz kādu ļoti savdabīgu pilsētiņu ap 100 kilometru no Sanpaulu – Nova Odesa, ar kuru Jelgava savulaik pat noslēgusi sadarbības līgumu (mūsu LLU esot arī sakari ar Nova Odesas lauksaimniecības institūtu). Savdabīgais pilsētas nosaukums liecina, ka tās pirmie iedzīvotāji (Nova Odesa celta 20. gadsimta sākumā) ir ebreju izcelsmes, savukārt vēsturei labpaticies, ka pilsētas galvenie cēlāji bijuši latvieši. R.Ašmanis un bigbenda mūziķi jutušies visai pārsteigti, tik tālu no dzimtās malas ieraugot latviešu baznīcu un latviešu svētdienas skolu.Koncerta laikā kāds vietējās varas pārstāvis lūdzis piecelties zālē esošos latviešus, un «vismaz kāds simts piecēlās», Raitim šis emocionālais brīdis palicis visai spilgtā atmiņā.«Protams, mēs spēlējām latviešu repertuāru, un, jāteic, ka radās tāda itin sirreāla sajūta – kaut kur citā pasaules malā nelielā pilsētiņā latvieši spēlē latviešiem latviešu mūziku,» atceras R.Ašmanis. (Parasti visos koncertos latviešu mūzika tika miksēta ar tradicionālo džezu un latino ritmiem.)«Nespēlējām vien tīru džezu, mums līdzi bija soliste Aija Vītoliņa (Amber), un viņa, kā zināms, var nodziedāt arī popu un roku. Par visiemīļotāko hitu kļuva sambas ritmos spēlētais Raimonda Paula «Vīrietis labākajos gados» (beigās parejot uz latīņamerikāņiem tik nepierasto valsi). Neiztikām bez Gunāra Rozenberga kompozīcijām un Aijas izpildītās R.Paula «Kerijas dziesmas»,» Raitis atklāj daļu koncerttūres panākumu «virtuves».Gluži kā ŅūorleānāJa nonācām līdz vārdam «virtuve», R.Ašmanis atceras, ka Peru sastopamas ap 3000 kartupeļu šķirņu un paši peruāņi savu valsti uzskata par gastronomijas Meku (ne tikai attiecībā uz kartupeļiem). Kaut ko no tā visa dabūja izbaudīt arī Raitis un bigbenda mūziķi, bet Peru iepazīšana sākās ar vēsturisko pilsētu Kusko, kur Jelgavas mūziķi ne tikai sniedza pa koncertam pašvaldības teātrī un pilsētas brīvdabas estrādē, bet izbaudīja reto iespēju apskatīt ap 80 kilometru attālo Maču Pikču (Machu Picchu) – inku seno cietokšņpilsētu, kas celta 15. gadsimtā vai pat agrāk, bet kuras drupas atklātas tikai 1911. gadā.Koncerttūre noslēdzās Peru galvaspilsētā Limā ar piedalīšanos festivālā, kurā līdztekus džeza grupām no ASV, Honkongas, Kolumbijas, Venecuēlas, Francijas un Peru pirmo reizi piedalījās arī pārstāvji no Latvijas. Festivālā bija divas nozīmīgas uzstāšanās – džeza klubā «Jazzone» Limas rajonā Miraflore, kā arī brīvdabas estrādē. Vietas festivālā nebija paredzēts dalīt, bet jau fakts, ka pēc oficiālajiem koncertiem Jelgavas bigbendam piedāvāts uzstāties vēl divos pasākumos, palīdz graut mītu, ka pa īstam džezu māk spēlēt tikai latviešiem pavisam neraksturīgas ādas krāsas un temperamenta cilvēki.«Viens no organizatoru pārstāvjiem pat atzinis, ka Jelgavas bigbenda koncerta laikā juties kā Ņūorleānā,» R.Ašmanis ir gandarīts par šādu vērtējumu.
