Iedzīvotāji, no kuru pagastiem nebūs deputātu jaunajā Jelgavas novada pašvaldībā, satraukti, ka nākotnē var netikt ievērotas viņu intereses.
«Es pagājušo sestdien balsoju par kandidātu, kuru pazīstu kā cilvēku, kas vispirms domās par citiem, nevis savas labklājības audzēšanu,» saka Lielplatones pagasta iedzīvotāja Ināra Kalniņa. Viņa nav vienīgā, kura «Ziņām» pauž satraukumu, ka izvirzītie deputātu kandidāti no dažādo partiju sarakstiem nav ievēlēti jaunajā Jelgavas novada domē. Kāda sieviete no netālā Elejas pagasta bilst, ka, viņasprāt, «pagasta padome par mums, iedzīvotājiem, nemaz nedomā». Tūdaļ gan piebilst, lai noteikti neraksta, kas to teicis. Kāpēc? «Vēlāk taču mani apēdīs bez sāls,» viņa piebilst. Lūgumu neminēt laikrakstā viņu vārdus «Ziņām» uzsver teju visi apklaušinātie.Sestdien notikušo vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka no līdzšinējām trīspadsmit pašvaldībām, kas nākotnē veidos Jelgavas novadu, tās domē nebūs pārstāvētas piecas – Glūdas, Elejas, Lielplatones, Sesavas un Platones. Visu šo pagastu pašreizējie vadītāji jau iepriekš uzsvēra – cilvēkiem nebūtu jāuztraucas, ka viņu apdzīvotās vietas varētu saņemt mazāku finansējumu infrastruktūras, kultūras, sporta un sociālo jautājumu risināšanai. Glūdas pagasta padomes priekšsēdētāja Lauma Kalvāne, kura startēja Tautas partijas sarakstā, arī pauž, ka nešķiros «savējos un svešajos», ja būs jālemj par nopietnām un lielām investīcijām infrastruktūras objektos kādā pagastā. Vienlaikus viņa pieļauj, ka varētu būt problēmas ar vienlīdzīgu pieeju, risinot sociālos jautājumus, piemēram, piešķirot pabalstus. Pretēji minētajiem pieciem Jelgavas novada domē nepārstāvētajiem pagastiem no pašreizējā Valgundes novada tur būs trīs deputāti. Novada domes priekšsēdētājs Edgars Turks, kas aizvadītajās vēlēšanās startēja Zaļo un Zemnieku savienības sarakstā, «Ziņām» uz jautājumu, kā tiks dalīts «lielā» novada budžets, atteic, ka «Valgunde tagad nekļūs trīs reizes bagātāka». «Ir iepriekšēja vienošanās, ka tiks izstrādāts jauns Jelgavas novada sociālās palīdzības nolikums, kurā būs precīzi norādīti kritēriji un palīdzības veids, kāds pienākas maznodrošinātajām personām,» skaidro E.Turks. Viņš gan piebilst, ka līdz šim tādi nolikumi bijuši katrā pašvaldībā, tomēr ar dažādiem kritērijiem un palīdzības veidiem. Līdz ar to kāds pagasts sociālās palīdzības jomā varētu justies kā zaudētājs, jo pašreizējā ekonomiskajā situācijā naudas kopējā makā būs mazāk.
