Ceru, ka mani pazināt. Esmu runcis Fredis jeb, kautrīgāk izsakoties, «Superkaķis ’99».
Ceru, ka mani pazināt. Esmu runcis Fredis jeb, kautrīgāk izsakoties, «Superkaķis ’99».
Nu jau labu laiku gozējos īpašas uzmanības saulītē, bet ūsas tāpēc augstāk nesleju. Turpinu savu kaķa dzīvi «Jundā», Skolas ielā 2. Uzmanu, lai viss notiek, ļauju, lai mani mīl un lutina. «Zemgales Ziņām» rakstu tādēļ, ka gribu teikt lielu murr, trīsreiz murr, visiem, kuri par mani konkursa laikā balsoja!
Savam kaķa «paldiesvārdam» pievienoju 2. ģimnāzijas 7.b klases skolnieces pasaku par mani, labus padomus, kā kaķis var palīdzēt mācīties, ko nekad nedrīkst darīt kaķim (par laimi, to neesmu izjutis uz savas ādas), pārdomas par kaķu un cilvēku attiecībām. Piedāvāju kopā ar draugiem un savu ģimeni pārbaudīt vecu patiesību: «kāds kaķis – tāds cilvēks», iemācīties populāro tīņu «kaķu» spēli un paminēt mīklas.
To visu man palīdzēja sagatavot «Jundas» jaunie žurnālisti un skolotājas Inguna, Mārīte, Gundega.
Visiem lasītājiem novēlu: uzdrīkstieties arī jūs! Lai bēdu ir tik, cik es uz savas astes varu aiznest, un lai biežāk gribas murrāt!
Fredis
