Ar vēlēšanu rezultātiem Jelgavā esmu apmierināts. Manuprāt, problemātisks stāvoklis ir Rīgā. Aināra Šlesera kandidatūru mēra amatam es neatbalstu. Viņš ieguldījis lielu naudu politiskajā reklāmā, un, ļoti iespējams, tā būs jāatpelna, dodot zināmas priekšrocības tikai savējiem. Protams, vēlēšanās vajadzēja būt lielākai balsotāju aktivitātei. Es to skaidroju ar to, ka līdzšinējā parlamentārā sistēma ir bankrotējusi. Mūsu trīs varas – valdība, Saeima, tiesa – ir katra paša par sevi. Tas liek domāt, ka Latvijai jāpāriet no parlamentāras republikas uz prezidentālu. Lai ir tautas vēlēts prezidents ar plašām pilnvarām, kurš var rosināt atlaist Saeimu, valdību, atcelt tiesnešus, kuri taisa brāķi. Tad šīs trīs varas strādātu pavisam citādi. Tām būtu atbildība prezidenta priekšā, savukārt prezidentam – tautas priekšā. Patlaban dzīvojam bez pietiekamas sistēmas: šodien valdība viena, rīt cita. Viens ministrs velk pa labi, cits – pa kreisi. Vēl kāds – uz priekšu un kāds – atpakaļ. Galu galā ministrijas ir izplūdušas un neefektīvas. Prezidentāla republika, manuprāt, darbotos efektīvāk. Kā piemērus var minēt daudzas valstis, tostarp mūsu dienvidu kaimiņus Lietuvu. Tur nupat tauta ievēlēja gudro un zinošo Daļu Grībauskaiti, kurai ir laba slava kā agrākajai ES finanšu un budžeta komisārei un kas Lietuvas prezidenta vēlēšanās nolēma startēt pēc grautiņiem pie Seima ēkas janvārī, kad tūkstošiem lietuviešu pauda neapmierinātību par valdības nespēju izvest valsti no ekonomiskās krīzes.
