Jau no pulksten septiņiem rītā vienā no vecākajiem Jelgavas uzņēmumiem «Larelini» dzirdama darba duna. Strādā mašīnas linu kārstuvē, kur tiek sukāta iepirktā šķiedra. Top izejmateriāls austuvei, kuras produkcija ir palagi, pārvalki, spilvendrānas un dažādi citi izstrādājumi.
Pirms ekonomiskās lejupslīdes darbs ritēja divās maiņās un uzņēmumā strādāja trīssimt cilvēku. Tagad, kad darba pietiek vienai maiņai, – 132 darbinieki. Tie ir uzņēmuma zelta fonds – cilvēki ar 20 – 30 gadu darba stāžu, daži tajā strādājuši pat vairākās paaudzēs. «Visādi mums gājis, taču pagaidām darbs ir,» saka lenšu mašīnu operatore Mirdza Prosmicka. Viņa fabrikā sāka strādāt pirms divdesmit pieciem gadiem. Ieguldīts nākotnei «Esam ieguldījuši prāvus līdzekļus uzņēmuma attīstībā, taču pirms šīs krīzes piedzīvojām lielas grūtības ar darbaspēku. Bija pietiekami daudz pasūtījumu, lai strādātu trīs maiņās, taču trūka strādnieku, jo darba piedāvājums lielveikalā vai automazgātavā daudziem likās pievilcīgāks. Turpretī tagad fabriku vērtē augstāk,» stāsta «Larelini» prezidents Valerijs Lukašenoks. Viņa vadītā komanda uzņēmumu privatizēja 1996. gadā. Pieņem arī nelielus pasūtījumusViceprezidente Marija Paura piebilst – linu auduma ražošana ir arī ļoti energoietilpīga. Pērn šis bizness ļoti cieta, jo strauji cēlās elektrības un gāzes cenas. Tādējādi, piemēram, linu palaga cena nevar būt zemāka par septiņiem astoņiem latiem. Tomēr «Larelinu» produkcija ir iecienīta. Salīdzinājumam var minēt, ka dabisko linu palags kalpo desmit, piecpadsmit gadu – krietni ilgāk nekā no sintētiskās šķiedras austais. «Lielākā daļa mūsu produkcijas aizceļo uz Rietumu tirgu, sevišķi daudz uz Franciju. Meklējam jaunus klientus un pieņemam arī nelielus pasūtījumus,» piebilst austuves vadītāja Maira Čerņavska. Viņa uzskata, ka «Larelinu» pastāvēšanā liela nozīme ir tam, ka tur strādā sava uzņēmuma patrioti.