Pērn Latvijas Ornitologu biedrība izplatīja aicinājumu atlikt meža darbus putnu perēšanas un mazuļu izvadāšanas laikā, taču tas daudzviet netiek ņemts vērā, un zāģi mežos skan arī tagad. «Uzstājām un cīnījāmies, lai no aprīļa vidus līdz Jāņiem mežā nenotiktu vismaz ciršanas darbi, bet neesam guvuši atbalstu. Patiesībā, lai pasargātu gan putnu, gan dzīvnieku mazuļus, šajā laikā būtu jāaizliedz mežā jebkāda saimnieciskā darbība,» saka ornitologs Helmūts Hofmanis, kurš vada medņu pētīšanas projektu. Lai gan Latvijas likumdevēji pieņēmuši daudzus dabas aizsardzības dokumentus un uzņēmušies starptautiskas saistības šajā jomā, tomēr «saimnieciski izdevīgo mežu» lielākās platības atrodas ārpus dabas liegumiem un tur turpinās nesaudzīga izciršana, teic putnu pētnieks.Latvijas Ornitologu biedrība norāda, ka jau pašreizējie ciršanas apjomi nav ilgtspējīgi, nemaz nerunājot par to palielināšanu, taču šogad atļautie ciršanas apjomi atkal palielināti. Ornitologa Māra Strazda mežu statistikas datu analīze liecina, ka, saimniekojot ar pašreizējo intensitāti, Latvijai meža resursu pietiks tikai līdz 2027. gadam, turklāt ņemot vērā, ka tiks nocirsts viss ciršanai pieļaujamā vecumā esošais mežs. Arī tas, kas atrodas dabas rezervātos, nacionālajos parkos un pilsētu zaļajās zonās.H.Hofmanis spriež, ka ekonomiskā krīze veicina mežu resursu izsaimniekošanu, jo uzņēmēji dara jebko, lai sabalansētu izdevumus ar ienākumiem. «Pašreizējās cenas koksnes tirgū liek palielināt ciršanas apjomus, un mūsu likumdošana to pieļauj. Cilvēki, kuri uz mežiem dodas tikai ogu un sēņu laikā, jutīsies vīlušies, kad viņu iemīļotās ogošanas un sēņošanas vietas būs pārvērtušās par izcirtumiem.»M.Strazds spriež, ka nepaies ne desmit gadu, kad mežu nozare var iznīkt, jo ciršanai derīgu platību vienkārši nebūs.
