Eiropas Parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvušas labēji centriskās partijas, otrajā vietā ierindojušies sociālisti, viņiem seko liberāļi un zaļie.
Sociālistiem nespējot izmantot vēlētāju satraukumu, kuru izraisījusi ekonomikas lejupslīde, savas pozīcijas Eiropas Parlamentā (EP) nostiprinājušas galēji labējās, pret imigrantiem noskaņotās un eiroskeptiskās partijas. Piemēram, skandālu vajāto Lielbritānijas premjerministra Gordona Brauna vadīto leiboristu partiju trešajā vietā atbīdījusi Apvienotās Karalistes Neatkarības partija, kas pieprasa Lielbritānijas izstāšanos no ES. Pirmo reizi EP iekļuvusi arī galēji labējā Britu nacionālā partija (BNP), kas vienu deputāta vietu atņēmusi leiboristiem. Īpaši vīlušiesPirmo reizi EP vienu no Zviedrijas 18 parlamentāriešu vietām ieguvusi Zviedrijas Pirātu partija, kas vēlas, apejot pastāvošās autortiesības, legalizēt failu apmaiņu internetā.Pretrunīgi vērtētā, pret islāmu noskaņotā nīderlandiešu politiķa Gērta Vildersa vadītā Brīvības partija ar 17 procentiem balsu Nīderlandē ierindojusies otrajā vietā.Somijā ievērojamus panākumus guvusi eiroskeptiski noskaņotā un nacionālistiskā Īsto somu partija, kuru atbalstījuši desmit procenti vēlētāju.Arī Austrijā uzvaras laurus plūca eiroskeptiķi, kamēr abas valdošās partijas cieta sagrāvi.Galēji labējie nostiprinājuši savas pozīcijas Ungārijā un Rumānijā, taču viņi nav spējuši nodrošināt sev tik lielu ietekmi, kā prognozēja daži analītiķi.Vēlētāji sodījuši pie varas esošās centriski kreisās partijas Lielbritānijā, Spānijā un Portugālē. Sāpīgu sakāvi cietuši arī Vācijas sociāldemokrāti, kuri pašlaik ir koalīcijā ar konservatīvajiem, kā arī opozīcijā esošie Francijas sociālisti. Bet visgraujošāko sakāvi, šķiet, piedzīvojuši Ungārijas sociālisti, un opozīcijā esošo konservatīvo panākumi varētu destabilizēt jau tā novājināto valdību, uzskata analītiķi.«Ekstrēmās partijas ir ļoti heterogēnas. Maz ticams, ka tās pārstāvēs saliedētu bloku,» uzskata Eiropas Politikas centra pārstāvis Antonio Misiroli.«Šis Eiropas sociāldemokrātijai ir ļoti skumjš vakars. Mēs gaidījām labākus rezultātus…» atzinis EP Sociālistu frakcijas līderis Martins Šulcs.Sarūk ik reiziŠāgada EP vēlēšanās izcēlušās arī ar rekordzemu balsotāju aktivitāti. Zemākā vēlētāju aktivitāte, tāpat kā pagājušo reizi konstatēta Slovākijā (19,6 procenti) un Lietuvā (20,9 procenti), bet augstākā – Luksemburgā (91 procents) un Beļģijā (85,9 procenti), taču jāpiebilst, ka šajās valstīs vēlēšanas ir obligāts pilsoņu pienākums. Analītiķi neņemas teikt, cik liela vēlētāju aktivitāte būtu Latvijā, ja vienlaikus nebūtu notikušas pašvaldību vēlēšanas. Balsotāju aktivitāte sarūk ik gadu, pirmoreiz EP vēlēšanas notika 1979. gadā, tad novēlēja gandrīz 62 procenti ES pilsoņu. UzziņaiVietu skaits1 Eiropas Parlamentā (vietu skaits iepriekš; kurš no pašreizējiem Latvijas deputātiem grupā iekļāvies)264 – Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātijas grupa (2822; Aldis Kušķis, Liene Liepiņa, Rihards Pīks)161 – Sociāldemokrātu grupa (203)80 – Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (86; Georgs Andrejevs)53 – Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa (41; Tatjana Ždanoka)32 – Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa (37)35 – Nāciju Eiropas grupa (23; Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis, Inese Vaidere, Roberts Zīle)18 – Neatkarības/Demokrātijas grupa (36)93 – nepieder nevienai grupai (28) Jaunievēlētais EP pirmoreiz kopā Strasbūrā sanāks no 14. līdz 16. jūlijam; tad notiks arī EP prezidenta, 14 viņa vietnieku un sešu kvestoru vēlēšanas. Gaidāms, ka ES valstu un valdību galvas par EP prezidenta vārdu vienosies 18. un 19. jūnijā Eiropadomes sanāksmē. Rudenī deputātiem būs jāapstiprina visa Eiropas Komisija, tāpēc EP komitejas rīkos dalībvalstu izvirzīto komisāru amata kandidātu uzklausīšanas. 2009. gada vēlēšanās balsoja 43 procenti no apmēram 375 miljoniem ES pilsoņu, 2004. gadā – 45 procenti.1 Provizoriskie rezultāti 10. jūnijā (www.elections2009–results.eu)2 2004. gadā EP vēlēja 785 deputātus, šogad – 736.
