Nesapratnes un diskriminācijas dēļ arvien vairāk čigānu ar ģimenēm pamet Jelgavu.
Vēsturē un vēl joprojām romi jeb čigāni ir viena no vairāk diskriminētajām un izolētajām etniskajām grupām Eiropā. Tā ir tauta bez savas valsts – gadu simtiem mētāta pa dažādām pasaules vietām. Latvijā tie dzīvo jau sešus gadu simtus. Jelgava ir to pilsētu vidū, kur čigānu tautības pārstāvji koncentrējušies visai kuplā skaitā – ap trim tūkstošiem. Nav iespējas attīstītiesPirms četriem gadiem pašvaldība viņiem Meiju ceļā piešķīra 1500 kvadrātmetru zemesgabalu, kurā veidot savu apmetni, attīstīt kultūras dzīvi, kopt tautas tradīcijas un rīkot kopīgas sanākšanas. Diemžēl teritoriju čigāniem izdevies apgūt tikai daļēji. Jelgavas pilsētas un rajona čigānu kultūras biedrības «Romanu čačipen» («Čigānu taisnība» – čigānu val.) prezidents Haralds Didžus stāsta, ka līdz ar zemes ierādīšanu pašvaldība solījusi atbalstīt arī apmetnes izbūvi, kurā atrastos čigānu kultūras centrs, muzejs un citas interesantas lietas. «Ideja bija teicama. Mūsu tautu un kultūras vērtības varētu braukt lūkot tūristi. Tikai no solītā neko tā arī neesam sagaidījuši. Mūsu vidū ir cilvēki, kas prot dziedāt, zīmēt, ir lieliski sportisti, tikai jādod viņiem iespēja attīstīties. Jau tā tiekam diskriminēti, daudzi mūs uzskata par zagļiem un sliņķiem, bet kāpēc gan mēs esam sliktāki par citām Latvijā dzīvojošām tautām?» jautā H.Didžus. Pie jaunbūves pamatiem romi uzslējuši savu čigānu pirti, ierīkojuši uguns vietu, ap kuru pulcēties, vārīt tēju, dziedāt un runāt, kā dzīvot tālāk. Bet senlietu muzejs spiests atrasties un papildināties zem klajas debess. Jaunajiem maza intereseH.Didžus ar skumjām secina, ka čigānu tautai šajos ekonomiski smagajos laikos klājas īpaši grūti. Viņš stāsta, ka pēdējos gados ļoti daudzi tautieši pametuši Jelgavu, devušies uz citām zemēm, kur neesot tāda diskriminācija. H.Didžus lēš, ka pilsētā palikuši vairs nepilni divi tūkstoši romu. «Vecie pamazām izmirst, bet jaunajiem nav intereses par savu kultūru, tāpēc arī gribam attīstīt kultūras centru, kur jaunajai paaudzei stāstīt un rādīt savas tradīcijas. Notiek tautu saplūšana. Jaunie čigāni apprecas ar latviešiem, krieviem un pamazām pamet novārtā savas dzimtas tradīcijas,» secina H.Didžus. Sirds pieder JelgavaiČigāns Felikss Paucis no Maskavas uz Jelgavu pārcēlies pirms septiņiem gadiem. Iemācījies latviešu valodu un vēlas Jelgavā palikt uz dzīvi. Viņa ģimenē aug pieci bērni, vecākiem darba nav, jo visur, kur iets un lūgts darbs, tas atteikts. Ģimenes galva stāsta, ka labprāt strādātu, ja vien būtu tāda iespēja. Viņu galvenais iztikas avots ir «bērnu nauda» un gadījuma darbi, bet arī tos atrast kļuvis problemātiski. «Man visi bērni iet skolā, un par to cīnīšos vienmēr. Izglītībai jābūt,» stingri teic Felikss. H.Didžus secina, ka pēdējos gados problēmas ir ar jauno čigānu izglītošanos. Bieži vecākiem trūkst līdzekļu, lai palaistu bērnus skolā.«Ja nav naudas, par ko cilvēks cīnās – par izglītību vai ēdienu?» viņš jautā.
