Sidrabenes pagastā, tāpat kā citur Latvijas laukos, cilvēki dzīvo, priecājas, cīnās, uzvar un arī zaudē.
Sidrabenes pagastā, tāpat kā citur Latvijas laukos, cilvēki dzīvo, priecājas, cīnās, uzvar un arī zaudē. Daudz kas atkarīgs no vispārējās situācijas valstī, bet ir lietas, ko mainīt var arī pagasta padome.
Uz jautājumu, kā pagasts var izdzīvot šajos laikos, priekšsēdētājs Gundars Liepa atbild, ka valstī ir grūti rast finansējumu, bet pagastiem ir jāuztur iestādes, jānodrošina sociālā palīdzība – pagājušajā gadā pagasta izdevumi ir iekļāvušies budžetā. G.Liepa atzīst, ka šogad noteikti būs grūtāk. Pirmkārt, tāpēc, ka pagastu finansēšanā netiek ņemta vērā inflācija valstī. Sidrabenē no tā visvairāk cietīs sociālā sfēra, jo nebūs iespējams piešķirt tādu palīdzību maznodrošinātajiem, kāda būtu vajadzīga.
Pagasta vecākais spriež, ka šai situācijā nekāds glābiņš nebūtu arī administratīvi teritoriālā reforma. Ekonomiski jā – plašāks pagasts, vairāk iedzīvotāju, lielāks budžets. It kā pavērtos iespējas dažādu projektu īstenošanai. Varētu sākt domāt par nopietnāku infrastruktūras attīstīšanu. Taču sidrabeniešu labklājība tad būtu atkarīga no apvienoto pagasta padomes.
Pagasta padomes priekšsēdētājs prāto, ka visreālākais variants būtu apvienot Sidrabeni ar Jaunsvirlauku. Bet iespējams, ka tad jaunā pagasta centrs atrastos Staļģenē, arī deputātu vairākums būtu no Jaunsvirlaukas. G.Liepa uzskata, ka tāda situācija nāktu tikai par sliktu Sidrabenei.
Tad būtu jāsamazina skolu skaits, jo to liek darīt demogrāfiskā situācija valstī. Tad jau vairs arī nebūtu tālu no ekonomiskās lejupslīdes pagastā.
Taču, kamēr pagastu vēl nav skārusi apvienošanās, viss var mierīgi ritēt savu gaitu. Nepatīkamu pārsteigumu šogad sagādājuši vietējie zemnieki, kas nav samaksājuši īpašuma nodokli par 1998. gadu. Šī summa ir 6000 latu (arī tas samazinās sociālajiem pabalstiem paredzētos līdzekļus). Izveidota Lauksaimniecības komisija, kas aicina zemniekus ierasties uz padomes sēdēm, kurās lemj, kā zemnieks šo naudiņu varētu atmaksāt. Taču bieži vien zemnieki uz šīm sēdēm neierodas, un parāds, lai arī nav brālis, velkas līdzi gadu garumā. Protams , varētu sūdzēt zemnieku tiesā. Taču priekšsēdētājs uzskata, ka pagasts ir cieši saistīts ar zemniekiem, un, jo vairāk būs saimniecību, jo vairāk darba vietu tiks radīts. Tieši tas ir vajadzīgs, lai pagasts attīstītos.
Labāka sadarbība veidojas ar individuālajiem uzņēmējiem. To pagastā ir desmit.
Labas attiecības ir ar zemnieku saimniecību «Ausmas», kurai pieder kokmateriālu zāģētava. Tur paliekošos atzāģus īpašnieks ļauj savākt pagastam, kas tos kā kurināmo par brīvu nogādā pensionāriem.
