Uģis Glāzītis metas avantūrā un ar vēja enerģiju domā ja ne pelnīt, tad vismaz iegūt neatkarību no «Latvenergo».
Pēc vairāk nekā gada gaidīšanas jelgavniekam Uģim Glāzītim izdevies saņemt pašvaldības atļauju savas privātmājas dārzā 5. līnijā uzlikt 12 metru augstu vēja ģeneratoru. Kaut pašvaldības kūtrums iecirtis robu viņa budžetā, jo visu gadu nācies maksāt kredītu par sagādātajām iekārtām, U.Glāzītis cer, ka ģenerators pēc vairākiem gadiem varētu kļūt rentabls un ka pēc tādiem pieprasījums augs.Ar 20 kilovatu jaudu Jelgavas domes līdzšinējā sasaukuma pēdējā sēdē deputāti atbalstīja U.Glāzīša ieceri būvēt vēja ģeneratoru ar 20 kilovatu jaudu un 12 metru masta augstumu 5. līnijā. Pēc pašvaldības preses sekretāres Līgas Klismetas teiktā, domei šāds lēmums bijis darba kārtībā, jo vēl nav stājušies spēkā jaunie pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kas paredz individuālās apbūves zonās uzlikt vēja ģeneratorus, bet, ņemot vērā drīzu to stāšanos spēkā, pašvaldībai būtu bezjēdzīgi to neļaut. Noteikumi varētu stāties spēkā apmēram pēc trim mēnešiem.Iesniegumu, ka savā piemājas zemē vēlas būvēt vēja ģeneratoru, U.Glāzītis Jelgavas domē iesniedza 2008. gada 22. maijā. «Tas bija kaut kāds murgs,» viņš raksturo vairāk nekā gada laikā piedzīvotos birokrātijas šķēršļus. Pašvaldības būvvalde sākotnēji gribējusi uzzināt, cik izdevīga būs tāda iekārta. Pēc tam atteikumu izsniegt atļauju vietējā vara pamatojusi ar bažām, ka ģeneratora darbība traucēšot sirds slimniekiem, kam ir sirds darbības stimulatori. Kaut arī beidzot deputāti nolēmuši dot atļauju ģeneratora būvei, U.Glāzītis oficiālu apstiprinājumu arvien nav saņēmis, lēmums nav arī publicēts domes mājas lapā internetā. PilotprojektsDoma par ģeneratora iegādi un uzlikšanu savā dārzā U.Glāzītim ienāca prātā, kad viņš pirms vairāk nekā gada pabija Ķīnā. Tur tādi esot redzami diezgan bieži, vēlāk sastapis vēja ģeneratora ražotāju firmas pārstāvi. Lai gan ikdienas darbs U.Glāzītim saistīts ar SIA «Vakcinācijas dienests» vadīšanu, viņš nolēma riskēt un izmēģināt roku tādu ģeneratoru izplatīšanā. «Man tas ir pilotprojekts. Latvijā šādus ģeneratorus izplata kādas sešas septiņas firmas, bet neviena nevar pateikt, kā tie darbojas realitātē. Pamācību es arī varu izlasīt, bet šeit tas būs redzams praktiski,» stāsta uzņēmējs. Viņš teic, ka Zemgalē un Jelgavas pusē tādā augstumā vidējais vēja ātrums ir četri pieci metri sekundē. Līdzīgi dati redzami arī Latvijas vēja kartē, kur desmit metru augstumā virs Jelgavas gada vidējais vēja ātrums norādīts 3,4 – 3,9 metri sekundē. «Ir jāgriežas!» jelgavnieks iekārtas instrukcijā izpētījis, ka ģenerators sāk darboties, ja vēja ātrums ir divarpus metru sekundē. «Kā pasaka «vēja ģenerators», tā visiem asociācijas ir ar propeleriem pie Grobiņas! Tie ir ar četrsimt kilovatu jaudu. Kad pabraukā pa Dāniju, tur gandrīz pie katras mājas ir tādi kā man – 20 kilovatu.»Pašpatēriņam un komercijaiEkonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Andris Kužnieks stāsta, ka no vēja iegūto elektroenerģiju pēc izmantošanas mērķiem iespējams iedalīt divās grupās. Jebkurš tādas iekārtas var būvēt pašu patēriņam mājsaimniecībā, vienīgais nosacījums ir ieceres saskaņot ar vietējo pašvaldību. Otra iespēja ir elektrību tirgot. Ražojot vēja enerģiju, komerciālos nolūkos to var realizēt gan valsts obligātā iepirkuma ietvaros, gan sadarbojoties ar uzņēmumu «Latvenergo». A.Kužnieks skaidro, ka abi šie elektrības tirgošanas veidi atšķiras cenas ziņā. Piemēram, ja ģenerators uzstādīts pagalmā, lai ražotu elektrību mājsaimniecības vajadzībām, bet daļa paliek pāri neizmantota, var noslēgt līgumu ar «Latvenergo» par atlikušā apjoma iepirkšanu. Tad gan kilovatstundas cena esot ap trim četriem santīmiem jeb uz pusi mazāka par to, ko iedzīvotāji maksā par elektroenerģiju. Daudz augstāka cena ir tad, ja uzņēmējs saražoto elektrību grib piedāvāt valstij obligātā iepirkuma ietvaros. Tā kā vēja enerģija ir tā dēvētais atjaunojamais resurss, ar normatīviem noteikts, cik lielu daļu valsts katru gadu iepērk. Šādā gadījumā ģeneratoru saimnieks vēršas Ekonomikas ministrijā, lai saņemtu noteiktu elektrības ražošanas kvotas apjomu. Obligātajā iepirkumā maksa par enerģiju ir starp astoņiem un desmit santīmiem par kilovatstundu, skaidro A.Kužnieks. Viņš gan tūdaļ piebilst, ka vēja ražoto enerģiju valsts iepērk tikai no diviem vēja parkiem Ainažos un Liepājas rajonā. Šaubās par izdevīgumuEkonomikas ministrijas pārstāvis, komentējot U.Glāzīša ieceres Jelgavā būvēt nelielu vēja ģeneratoru, vērtējumu izsaka īsi: «Zemgalē jau nav vēja!» Viņš iesaka ļoti uzmanīgi rēķināt tādu iekārtu iegādes izdevīgumu. Piemēram, ja ģenerators ar 20 kilovatu jaudu strādā, maksimums, 2000 stundu gadā, šajā laikā iespējams saražot 40 000 kilovatstundu. Pat ja tās pārdod «Latvenergo» par pašreizējo elektroenerģijas cenu septiņiem santīmiem, gada ieguvums būtu ap 2800 latu.Zināms, ka viens vēja ģenerators ar piecu kilovatu jaudu darbojas Valgundes novada pierobežā. «Ziņām» gan neizdevās sazināties ar šo māju saimniekiem, bet pašvaldības Būvvaldes vadītājs Arnis Ozols zināja teikt, ka ģeneratora spārni biežāk redzami stāvam nekā griežamies. Viņš dzirdējis par vēl pāris gadījumiem, kad novada teritorijā kāds savas mājas pagalmā uzliek nelielu ģeneratoru, bet vējš izrādās par vāju un iekārtas drīz vien tiekot demontētas. Jelgavnieks U.Glāzītis «Ziņām» izvairījās atklāt, cik iekārta viņam izmaksājusi, bet neslēpj, ka tās iegādei ņēmis kredītu bankā. Galvenās ģeneratora daļas sagādājis, tās tagad iepakotas stāv pagalmā. Bet vēl 5000 latu bijuši paredzēti 30 akumulatoru iegādei. Tie vajadzīgi, jo vēja ģenerators nedarbojas pastāvīgi, tādēļ enerģija tiktu uzkrāta. Uzņēmējs stāsta, ka kredīta maksājums bankai par vēja ģeneratoru mēnesī ir tikpat liels, cik summa, kas viņa mājsaimniecībai jāsamaksā uzņēmumam «Latvenergo» par piegādāto elektrību. Pašlaik gan apkuri nodrošinot ar dabasgāzi, bet katls darbināms arī ar elektrību, tādēļ U.Glāzītis pārliecināts – ja kredīta maksāšanas laikā vēja ģeneratora darbības rentabilitāte būtu kaut «pa nullēm», vēlāk pēc aizdevuma atdošanas iegūtu vismaz divus labumus – gan bezmaksas elektrību, gan pilnīgu neatkarību no «Latvenergo» (jo elektrības piegādes biežie traucējumi teju vai paralizējot mājsaimniecības dzīvi). Alternatīvie energoresursi mūsu valstī vēl arvien uzskatāmi par turīgo cilvēku privilēģiju – it īpaši tas attiecas uz vēja ģenerācijas iekārtu izmantošanu ēku pašpatēriņam, tā secinājis Vēja enerģijas asociācijas priekšsēdētājs inženierzinātņu doktors Paulis Barons.
