Zigmunds Frinds, strādā zemnieku saimniecībā «Ausmas»: – Viss it kā jau te būtu labi, vienīgi jauniešiem trūkst tādas vietas, kur aiziet un izklaidēties.
Zigmunds Frinds, strādā zemnieku saimniecībā «Ausmas»:
– Viss it kā jau te būtu labi, vienīgi jauniešiem trūkst tādas vietas, kur aiziet un izklaidēties. Es parasti to kompensēju ar braucieniem uz Jelgavu, jo Emburgā var tikai pasēdēt kafejnīcā. Arī darbu šeit atrast grūti. To var meklēt galvenokārt pie jaunsaimniekiem. Man ir paveicies, jo darbs man ir.
Roberts Brediks, pensionārs:
– «Labāk» nevar būt. Paskatieties paši! Visa labība slīkst nost. Kaut ko jau izdodas izaudzēt, bet tad rodas problēmas, kur to pārdot. Skat, puravi vēl aug zemē, jo rudenī nebija neviena, kas tos pērk. Ja kaimiņš man paprasītu piecīti, kur lai es to ņemu. Tāda jau ir mums tā valdība ne tikai Sidrabenē, bet visā Latvijā.
Helbe Soopaja, strādā z/s «Amoliņi»:
– Dzīvei šeit nav nekādas vainas, izdzīvot ir vieglāk nekā pilsētā. Šo to iestādām dārziņā, novācam ražu un varam iztikt. Zemnieku saimniecībā strādājam sezonas darbu. Nopelnīt var, tikai žēl, ka ne vienmēr laikus samaksā. Pašlaik saimniecībā darba nav, tāpēc sēžam mājās. Kad paliek skumji, sanākam kopā un adām. Gatavo produkciju arī pārdodam.
Rita Liepiņa, pensionāre ar stāžu:
– Kā es te dzīvoju? Vairāk pa istabu, laukā izeju reti. Tās ir reizes, kad saņemta pensija un ir vajadzība kaut ko nopirkt. Par pagasta vadību sūdzēties nevaru, jo man ar viņiem maz sanāk darboties. Bet patiesībā jau ir žēl, ka te tagad viss kā izmiris. Agrāk bija kolhozs, bija kustība, cilvēki jautrāki. Tagad katrs sēž ierāvies savās mājās.
