No tā kā diena iesākas jūsu mājās, ir atkarīgs bērna noskaņojums visas dienas garumā.
Sāksim dienu ar prieku
No tā kā diena iesākas jūsu mājās, ir atkarīgs bērna noskaņojums visas dienas garumā. Vienalga, kur viņš dosies – uz bērnudārzu, pie omītes vai auklītes.
Diena jāiesāk ar prieku. Visiem bērniem patīk, ja viņus no rīta maigi modina. Mazulim dienā labāk veiksies, ja jūs viņu kaut brīdi paauklēsiet klēpī. To var apvienot ar rīta tējas dzeršanu.
Mēs viemēr varam aizbildināties ar laika trūkumu. Bet mums taču galvenais, lai bērns būtu priecīgs un laimīgs. Tāpēc mēs iepriekš varētu izplānot steidzīgo rīta cēlienu. Piemēram, brokastu galdu saklāt jau vakarā, arī bērna un savu apģērbu sagatavot vakarā.
Plānojot rīta darbus, vajadzētu atlicināt laiku dažādām neparedzētām ķibelēm. Ja kāda kļūme arī gadās, tad nekādā gadījumā tajā nevajag vainot bērnu. Mums ir tiesības dusmoties, bet nav tiesību uzbrukt bērnam, viņa personībai un raksturam. Mēs varam aizrādīt bērnam par viņa uzvedību, bet nedrīkstam viņu kritizēt kā cilvēku.
Lai atvieglotu rīta cēliena steigu, ģimenes locekļi varētu vienoties par darbu sadalījumu, ņemot vērā savas pieaugušo vājības. Lai diena sākas ar prieku!
Atmiņas izkopšana pirmsskolas vecuma bērniem
Atmiņa ir sarežģīta psihes sistēma, kas priekšstatu, jēdzienu, spriedumu un to kompleksu veidā fiksē, glabā un reproducē informāciju. Bez šīm pamatfunkcijām atmiņa veic vēl daudz ko citu.Uztver, klasificē un sagatavo glabāšanai ienākošo informāciju, atpazīst savā struktūrā reģistrētos līdzšinējās pieredzes objektus. Lai tas viss darbotos, bērnam jābūt noteiktā možuma līmenī.
Atmiņas izkopšanas pirmais noteikums ir bērna dzīves pareiza organizēšana. Kopā ar bērnu sistemātiski lasīsim grāmatas, vērosim dabu, vērosim apkārtējos notikumus un kopā ar viņu tos pārrunāsim. Dosim viņam konkētus uzdevumus un pēc tam pārbaudīsim to izpildi. Tas viss vingrinās bērna atmiņu.
Pirmsskolas vecumā atmiņas trenēšanai liela nozīme ir literāriem darbiem, galvenokārt pasakām, kurās noteicošais ir emocionālais pārdzīvojums. Lai bērns saprastu pasaku, tās uztveršanā aktīvi iesaistās atmiņa un domāšana. Klausoties vienu un to pašu pasaku vairākas reizes, viņš atceras dzirdēto, salīdzina zināmo. Bērnam izdarot secinājumus, veidojas jauni priekšstati. Klausoties pasaku, iesaistās bērna valoda, jo, tikai nosaucot esošo lietu vai parādību, apskatot to, tā tiek pie vārda. Līdz ar to šis vārds tiek apjēgts un uzglabāts atmiņā, radot bērnā īpašu nosauktā sajūtu.
Ļoti svarīga nozīme ir pareizi organizētai atkārtošanai. Iekalšana neveicina atmiņas attīstību. Svarīgi ir atkārtot mācāmo materiālu ik pēc noteikta laika. Lai bērnam nekļūtu garlaicīgi, vajag mainīt atkārtošanas veidus.
Stāstīsim bērniem pasakas, jo pasaka ir bērna dvēseles veidošanas instruments. Tā sniedz atbildes uz tiem jautājumiem, kuri tanī brīdī bērnu uztrauc. Bērns uztver pasauli savādāk nekā pieaugušie, un viņa atmiņā ir daudz tukšu plauktiņu.
audzinātāja Anitra
