Ķer, kādas līdakas gribi! Klāt ir līņu laiks!
Sācies kārtējais Latvijas čempionāts pludiņmakšķerēšanā, kura pirmais posms, kā jau ierasts, pēdējos septiņus gadus notika Ventā. Tajā pašā laikā šie mači pārklājās ar Latvijas spiningošanas čempionāta atklāšanu Liepājas ezerā. Savukārt Ogres upes augštecē notika pirmie foreļu un alatu mači, ko organizēja biedrība «Mēs zivīm». Rūpētāju jubilejaBūs pagājuši jau trīs gadi, kopš Ogres upē ielaisti foreļu un alatu mazuļi, kas pa šiem gadiem ir prāvi paaugušies. Latvija nepieder pie lielvalstīm, tāpēc šādas ziņas no novadiem ir noderīgas katram copmanim. Sākot ar 1. jūniju, no Vecogres HES uzpludinājuma, kas atrodas Ogres rajona Mazozolu pagastā, pa straumi uz leju līdz Lēdmanes pagasta robežai pie mājām «Rešņi» būs atļauts makšķerēt, tikai nopērkot licences. Krastmalās būs izliktas brīdinošas zīmes. Drīkstēs noķert strauta un varavīksnes foreles. Diennaktī paturēt varēs vienu gabalu no katras zivju sugas, un minimālais atļautais izmērs būs 30 centimetru. Turklāt līdakas, sapalus, baltos sapalus drīkstēs ķert visu gadu, un līdakām nav noteikts izmēra un skaita ierobežojums. Savukārt alatas un salates lomā paturēt būs aizliegts! Ja ir vēlme ko uzzināt sīkāk vai redzat, ka kādam nagi niez uz tīklu, murdu vai «elektriķu» pakalpojumiem, ziņojiet pa kontakttālruņiem 26116445, 28600969, 26481305 vai 29750918! Mums, visiem godīgajiem makšķerniekiem, ir pienākums sargāt šīs zivis no «maliķiem», lai pašiem pēc tam būtu prieks iet uz copi un nebūtu jāsūdzas par iztukšoto upi. Kāpēc atļauts ķert visu izmēru līdakas, turklāt neierobežotā daudzumā, skaidrot nav īpašas jēgas, jo situācija ir labi izprotama. Proti, mazajām forelītēm jāļauj paaugties, un tās nav ielaistas šajā rajonā tāpēc, lai barotu zaļsvārces.Sācies līņu bumsPatlaban ar labām sekmēm iet vaļā līņu ķeršana. Protams, šai spurainei nepatīk vēss un lietains laiks, kas šad tad mūs nepatīkami traucē. Taču nav tik traki, un var atrast arī mierīgākus ūdeņus, kur ir seklāks, ūdens siltāks un mierīgāks. Viena tāda vieta ir visiem zināmais Lobes ezers. Tā laivu bāzes strādā ar pilnu jaudu, un, lai noīrētu laivu brīvdienās, nepieciešams to izdarīt jau nedēļas viducī. Citādi vajadzēs braukt kur citur. Māra Oltes skubināts (TV raidījuma par copi vadītājs – red.), kādā darbadienas vakarā ap pulksten 16 iebraucu Lobes ezerā «pasēdēt» uz līņiem. Līdzi ņēmu divas balonēzes tipa makšķeres ar trīs un četru gramu pludiņiem. Pamatauklas resnums bija 0,23 milimetri, pavadiņa – 0,2 milimetri, un šoreiz izlēmu nedaudz paeksperimentēt ar āķa formu. Tā kā arsenālā ir «smalki» karpu āķi ar tikai tiem rūpnīcas piedāvāto izliekumu, nodomāju, ka paskatīšos, kā līnim patīk šis variants. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, varu teikt, ka no pieredzētajām 11 copēm nebija neviena «aizgājēja»! Tā gadās reti, bet, kā saka, pieredze tiek ņemta vērā! Iebarojamajai ēsmai šoreiz izmantoju «N–G MIX» līņiem un karūsām paredzēto. Zinot, ka vēlāk būs klāt M.Olte, iejaucu trīs iepakojumus attiecīgās barības, pieliku sagrieztas sliekas, nedaudz «baltos» un līņiem paredzēto, veikalā nopērkamo «atraktoru». Barību gatavoju krastā, jo vismaz 20 minūtes jāļauj tai ievilkties. Tas tāpēc, lai katra cietākā un sausākā barības sastāvdaļa izmirktu un nogrimtu vajadzīgajā vietā un laikā. Pa šīm minūtēm jāatrod vieta, kur visnotaļ simpātiskais dūņu resnulis (arī garšīgais) varētu gaidīt ar visām no tā izrietošajām sekām. Gaisa temperatūra virs 25 grādiem, mākoņa neviena, un bezvējš jau pirmajā stundā lika par sevi manīt. Jau šķita, ka nevis es noslēgumā cepšu līņus, bet cepšos pats. Atradu pirmo, no skata cerīgo vietu un iemetu ierastās piecas apelsīna lieluma iebarojuma bumbas – tā, lai tās nebūtu vienā vietā, bet nedaudz izklaidus. Tas ir, aptuveni divu metru rādiusā. Iemesls viens – nebija zināms, vai apakšā nav zāļu klājiena. Lai nepieļautu iespējamību, ka esmu uzbarojis tieši virsū zāļu kušķim, laukums bija jāpalielina. Pēc pēdējās vietas iebarošanas atgriezos pirmajā, noenkurojos tā, lai laiva stabili stāvētu uz vietas un varētu mest ēsmu uz divām diametrāli pretējām pusēm. Kā zināms, pēc katra līņa izvilkšanas tur minūtes 20 var neko nedarīt – visi līņi no barības galda būs pamukuši. Veicas!Cepdamies saulē, ik pa brīdim uzgāžot atvēsinošu ūdeni, sagaidīju pulksten 19 pievakarē. Bija informācija, ka līnim vislabāk garšo naktstārpi, bet līdzpaņemtais daudzums lika būt piesardzīgam, tie tika taupīti vēlākām nakts stundām. Līdz tam mēģināju ķert gan uz «balto» tārpu pušķa, gan kustīgām sarkanajām slieciņām (komposta). Arī iebarojamās barības bumbiņas kopā ar rupjmaizi – nekā… Masveidīgi ķērās ruduļi, no kuriem vairāki sasnieguši pat 400 gramu. Viss palika aizdomīgi kluss, tikai tumšās niedres ik pa brīdim smagi noliecās. Kļuvu uzmanīgāks un sāku vērot ūdens virsmu, līdz pamanīju nelielus burbulīšus. Tad no ūdens parādījās liela spura (dziļums šajā copes vietā nepārsniedza 80 centimetru), sapratu, ka pienācis laiks naktstārpiem. Paņēmu kastīti – šoks! Lai kā biju sargājis šos dārgumus no karstuma ietekmes, tie acīmredzami bija nobeigušies. Ķēru telefonu un zvanīju M.Oltem, kas vēl maisījās pa galvaspilsētu, un paziņoju notikušo. Māris saka, viss būšot kārtībā, jo tārpus pasūtījis. Sēžu laivā un funktierēju, ko darīt. Uzlieku vēlreiz trīs ņiprus sarkanos mēslu tārpiņus un trīs «baltos». Rezultāts – nulle, bet jūtu, ka līnis staigā, jo kustas visa zāļu pamale. Tad izdomāju viltību – uzspraužu uz āķa pusdzīvo nakteni, klāt pielieku kustīgu slieciņu. Minūtes desmit pludiņš stāv kā iesalis, sāk likties, ka nekas nelīdzēs, taču tad līnim vien raksturīgā izgaršošana ir sākusies. Nedaudz pa labi, pa kreisi, un pludiņš iesāk lēni līganu peldējumu gar zāļu malu. Gaidu, bet tad, it kā barjeru sastapis, neredzamais pludiņa vadātājs aši dodas zālēs. Laiks piecirst! Ir! Un pirmo reizi vakarā ņemu rokās uztveramo tīkliņu, lai paņemtu pirmo līni. Piebildīšu, ka cope notika dziļumā, kurā attālums starp svinu un pludiņu nebija lielāks par 50 centimetriem. Pavadiņas garumu izvēlējos 40 centimetru. It kā prasītos šādās zāļainās vietās ko īsāku, bet man patīk eksperimentēt. Lielākie eksemplāri sāka ķerties gandrīz pilnīgā tumsā, un, cik varēja noprast, cope būtu turpinājusies. Visiem – ne asakas un lai veicas! Neiekulieties nepatikšanās, ievērojiet noteikumus, jo sodi ir bargi un mūsdienās atļauties maksāt par tamlīdzīgām izdarībām nebūtu prātīgi! Manuprāt, tas ir diezgan muļķīgs pasākums. Jums tā nešķiet?
