EK: jāizvairās no grozījumu izmaksu pārlikšanas uz vistrūcīgāko iedzīvotāju daļu.
Budžeta deficīts ir samazināts par 500 miljoniem latu, un tur vairs neko nevar mainīt. Augustā visiem naudas maks būs plānāks, vienam – par dažiem procentiem, otram par dažiem desmitiem procentu, vēl citam – pat uz pusi.Valsts prezidents šos grozījumus nevar neizsludināt un atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, kā to vēlējusies liela daļa sabiedrības, jo grozījumi pieņemti ar vismaz divām trešdaļām balsu un steidzamības kārtā.Ja piepildās sliktākais budžeta ieņēmumu izpildes scenārijs, šā gada valsts budžeta deficīts varētu būt 11,6 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), tā norādījis finanšu ministrs Einars Repše.Saeimas pieņemtie budžeta grozījumi ir labs pamats, lai Latvija arī turpmāk saņemtu starptautisko aizdevumu un spētu izvairīties no maksātnespējas, pēc budžeta grozījumu pieņemšanas sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Zem trīs procentiemEiropas Komisija (EK) apsveikusi Latvijas parlamentu ar pieņemto «drosmīgo un ambiciozo soli fiskālā līdzsvara atjaunošanas virzienā».Pēc komisijas domām, svarīgs ir lēmums nodrošināt līdzfinansējumu ES struktūrfondu līdzekļiem, jo tas ļauj izmantot ES finansējumu produktivitātes celšanai. Par pamatu ņemot pašreizējo fiskālo paketi, Latvijai ir kritiski svarīgi izstrādāt uzticamu vidējā termiņa budžeta stratēģiju, lai līdz 2012. gadam izpildītu Māstrihtas kritērijus un samazinātu budžeta deficītu zem trīs procentiem no IKP.Paziņojumā uzvērts, ka budžeta grozījumi tiks rūpīgi izvērtēti, izmantojot EK analīzi, cieši sadarbojoties ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Latvijas amatpersonām, lai tam nekavējoties sekotu lēmums par otrā maksājuma piešķiršanu no ES palīdzības budžeta stabilitātes nodrošināšanai.«Deficīta samazināšana jāturpina 2010. un turpmākajos gados, lai ekonomiku noenkurotu uz uzticama un nemainīga ceļa. Tas jāveic, saglabājot sociālu godīgumu un izvairoties no grozījumu izmaksu pārlikšanas uz vistrūcīgāko iedzīvotāju daļu,» brīdina Eiropas ekonomisko lietu komisārs Hoakins Almunja.Pabalsti mazāki, alus dārgāksBudžeta ieņēmumu palielināšanai tiek palielināti valsts ieņēmumi no dividendēm, uzdodot visām valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām iemaksāt valsts budžetā 80 procentu no iepriekšējā pārskata gada peļņas, VAS «Latvijas valsts meži» saskaņā ar budžeta likumu palielinātā apmērā, bet VAS «Latvenergo» un VAS «Latvijas valsts radio un televīzijas centrs» – simtprocentīgi. Tiek likvidētas valsts kapitālsabiedrību padomes un samazināts valsts kapitālsabiedrību administratīvo izmaksu apjoms.Izdevumi atlīdzībai valsts pārvaldē strādājošajiem tiek samazināti 82 miljonu latu apmērā, arī neatkarīgās valsts institūcijas – Valsts kontrole, Augstākā tiesa, Tiesībsarga birojs – no 1. jūlija darbinieku un amatpersonu mēnešalgu samazinās par 20 procentiem no patlaban noteiktā. Paredzēta vecuma un izdienas pensijas apmēra samazināšana par desmit procentiem, vecuma pensiju samazināšana strādājošiem pensionāriem par 70 procentiem. Ģimenes valsts pabalsts par katru bērnu būs astoņi lati, vecāku pabalsts strādājošiem vecākiem tiek samazināts par 50 procentiem.Izmaiņas nodokļu politikā skar dažādus ar azartspēlēm saistītus nodokļus, piemēram, azartspēļu nodoklis veiksmes spēlei pa tālruni un par totalizatoru un derībām būs 15 procenti no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem. Izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli samazina neapliekamā minimuma apmēru līdz 35 latiem, spēkā paliek atvieglojums par apgādībā esošas personas uzturēšanu vienam no apgādniekiem 63 latu apmērā par katru apgādībā esošu personu. Grozījumi atsauksies arī uz alus un alkoholisko dzērienu cenām. UzziņaiŠāgada valsts budžeta kopējie ieņēmumi plānoti 4,023 miljardu latu apmērā, izdevumi – 4,687 miljardu latu. Budžeta deficīts – 664,696 miljonu latu, nodokļu ieņēmumi – 1,7 miljardu latu apmērā.
