Ir tikai janvāris. Devīto klašu skolēniem eksāmenu laiks vēl aiz kalniem. Tikai viņu vecākiem dažreiz kļūst tā nemierīgi ap sirdi.
Ir tikai janvāris. Devīto klašu skolēniem eksāmenu laiks vēl aiz kalniem. Tikai viņu vecākiem dažreiz kļūst tā nemierīgi ap sirdi.
Jaunais izglītības likums stāsies spēkā 1. jūlijā, praktiski jaunajā mācību gadā. Tas paredz iegūt pamatizglītību jeb jaunietim ir jāmācās, līdz viņam ir pilni 18 gadi. Šobrīd vēl ir spēkā likums, kas arī paredz iegūt pamatizglītību, bet skola jāapmeklē līdz 15 gadu vecumam.
Pamatskolas absolvēšana ir pirmais nozīmīgais punkts cilvēka dzīvē. Ko darīt tālāk? Vai vēl dažus gadus mierīgi krāt zināšanas, lai mēģinātu iekarot kādu augstskolu? Vai apgūt arodu, lai ātrāk kļūtu neatkarīgs un materiāli patstāvīgs? Bet vairums vidusskolu un speciālo skolu prasa noteiktu zināšanu līmeni, kur zemākā latiņa parasti tiek nolikta pie vidējās atzīmes – 6 balles.
Jelgavā 1998. gadā devītajā klasē mācījās 957 skolēni. No tiem pamatizglītības beigšanas apliecību saņēma 884 jaunieši.
Pamatizglītības apliecību saņem katrs skolēns, kurš ir ieguvis mācību priekšmetos vērtējumu, neatkarīgi no tā, kāds tas ir. Pietiekami daudz jauniešiem vidējā atzīme ir zem 4 ballēm. Līdz ar to viņiem ir problēmas turpināt mācības skolās, kur ir konkursi, vai arī iegūt vispārējo vidējo izglītību vidusskolās.
Piecpadsmit gadu vecumā reti kurš jaunietis zina, ko viņš vēlas darīt tālāk. Bieži vien viņa vēlmes nav samērojamas ar viņa praktiskajām iespējām. Daudz var palīdzēt skolotājs, kurš nodarbojas ar karjeras veidošanas jautājumiem, vai klases audzinātājs. Vistiešākais palīgs var būt skolas psihologs. Taču ne visās Jelgavas skolās tāds ir.
No 1998. gada absolventiem vidusskolās mācās 473 bērni (51,2%), arodskolās 206 (22,3 %), vidējās speciālajās mācību iestādēs 157 (17%).
Statistikas atskaitēs vēl ir aile, kurā norādīts, ka 39 bērni no visiem 957 ir saņēmuši tikai liecību. Tas nozīmē, ka viņi var mācīties amatu, kura apgūšanai nevajag īpašas teorētiskas zināšanas. Vēl gada laikā viņi eksternā var papildināt zināšanas, kārtot eksāmenus un saņemt izglītības dokumentu, taču parasti šie jaunieši ilgstoši nav regulāri mācījušies, un līdz ar to eksāmenu sekmīga kārtošana ir problemātiska.
No tiem, kuri beidza 9.klasi dienas skolā, nemācās 35 jaunieši, no vakarskolas beidzējiem – 50.
Daudziem skolēniem ir maldīgs priekšstats, ka viņi nevar mācīties dienas skolā, bet sekmīgi to darīs vakarskolā. Vakarskolās mācību pamatā ir patstāvīgais darbs. Tur katru dienu nav jāapgūst noteikta mācību vielas daļa. Kontrole nav tik bieža kā dienas skolā. Ir tikai konsultācijas un ieskaites. Ja jaunietim nav izstrādājusies prasme patstāvīgi strādāt, viņš nespēj sekot un atbilstošā līmenī apgūt mācību vielu. Viņš sāk izvairīties no nodarbību apmeklēšanas, nesagatavo un nenokārto ieskaites un jau 1. semestra laikā no vakarskolas izstājas.
Liels vakarskolu beidzēju skaits ir bezdarbnieki vai strādā gadījuma darbus. Dažas jaunietes ir nodibinājušas ģimeni un tādēļ neturpina izglītību.
Saskaņā ar vēl spēkā esošo izglītības likumu tas, kas tālāk notiek ar jauniešiem pēc piecpadsmit gadu vecuma, ir tikai viņu pašu un viņu vecāku ziņā. Ļoti nopietnas ir sociālās problēmas. Parasti izglītību neturpina jaunieši, kuru vecāki ir bezdarbnieki, nelabvēlīgo ģimeņu atvases un kuru mājās regulāri tiek lietots alkohols. Ja arī skolēns gribētu mācīties, viņš to nespēj ekonomisku apstākļu dēļ un arī tādēļ, ka viņiem trūkst paša galvenā – vecāku atbalsta.
Materiāls sagatavots, pateicoties Mirdzai Sīkai, Skolu valdes galvenajai speciālistei izglītības informācijas jautājumos
