Ar Kurzemes Bruņniecības fonda un Rundāles pils muzeja atbalstu atjaunots Kurzemes – Zemgales hercoga Ferdinanda Ketlera (1655 – 1737), pēdējā Ketleru dzimtas pārstāvja, sarkofāgs, kuru šodien atklās Jelgavas pils kapenēs.
Jelgavas pils muzeja vadītāja Ginta Linīte teic, ka juku un bezvaras laikos, kad kapenēs sirotāji zaga dārglietas, Ferdinanda sarkofāgs tika ievērojami apskādēts. Hercoga mirstīgās atliekas gan ir labi saglabājušās. Restaurāciju sākot, Rundāles muzeja speciālisti tās izņēma un novietoja turpat Jelgavas pilī. Savukārt sarkofāgs aizceļoja uz Rundāli, kur apmēram gadu risinājās restaurēšanas darbi. Tagad viss atkal ir vecajā vietā.«Svinīgais brīdis šoreiz nebūs ar tik plašu sabiedrisko rezonansi kā Kurzemes princeses Sofijas Amēlijas atjaunotā sarkofāga iesvētīšana, kas notika pirms dažiem gadiem un kurā piedalījās arī arhibīskaps Jānis Vanags. Šoreiz būs klāt Kurzemes Bruņniecības fonda pārstāvji, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Rundāles pils muzeja pārstāvji,» saka muzeja sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Biļeviča. Kurzemes un Zemgales hercogu kapenēs, kas atrodas Jelgavas pils dienvidaustrumu stūra cokolstāvā, pašlaik apskatāms 19 metāla sarkofāgu, kuros no 1569. līdz 1791. gadam apglabāti Ketleru un Bīronu dinastiju pārstāvji. Hercoga F.Ketlera masīvo alvas sarkofāgu veidojis kāds Dancigas meistars. Uz tā plāksnes galvgalī bijis Kurzemes – Zemgales ģerboņa reljefs, kas zudis pēc Otrā pasaules kara. Hercogs Ferdinands bija hercoga Jēkaba un hercogienes Luīzes Šarlotes ceturtais dēls, kurš pēc vecākā brāļa hercoga Frīdriha Kazimira nāves 1698. gadā kļuva par viņa mazgadīgā brāļadēla Frīdriha Vilhelma aizbildni. Hercogs Ferdinands jaunībā aktīvi piedalījies karos Holandē, pēc tam karagājienā pret turkiem Polijas karaļa vadībā, vēlāk izstājies no Brandenburgas armijas un pārgājis Polijas – Lietuvas dienestā. Pastāvīgi uzturējies ārzemēs, dzīvojis Dancigā, kur arī 1737. gadā miris, beidzot Ketleru dinastiju.
