Lai kā lauzti šķēpi par Satversmes tiesas (ST) bijušo, esošo un varbūt nākotnes atkarību no politiskās konjunktūras, tā laika gaitā tomēr pierādījusi Latvijas iedzīvotāju dāvāto uzticību. Pat grūti uzskaitīt visas iespējamās sūdzības, kurās apšaubīta dažādu varas pieņemto lēmumu atbilstība valsts pamatlikumam – Satversmei. Šķiet, vienīgā reize, kad, iespējams, varas priekšā nodrebēja ST tiesneši, bija pērn, lemjot par daudzu pašvaldību apstrīdēto administratīvo reformu. Nu tiesa atkal nonākusi pastiprinātā sabiedrības uzmanības lokā. Proti, apstrīdēta nupat apstiprinātā norma, ka strādājošajiem pensionāriem pensija tiek samazināta par vairāk nekā divām trešdaļām. Nupat konstitucionālās sūdzības šajā lietā visu Latvijas strādājošo pensionāru vārdā iesnieguši vairāki pensionāri. Kā atceramies, līdzīgu normu savulaik vienā no savām premjerēšanas reizēm pieņēma Tautas partijas «tēvs» Andris Šķēle. Toreiz lēmums tika pārsūdzēts ST un, kā jau bija gaidāms, klaji diskriminējošo normu atcēla. Šoreiz valdība gājusi līdzīgu ceļu, un, ticamākais, arī šoreiz minētā norma tiks atcelta. Tad jājautā – kāpēc vēlreiz tas pats grābeklis? Pašlaik ekonomiskā situācija ir pilnīgi cita. Valdība lemjot, ticamākais, cer, ka, lai arī zaudētās pensiju daļas agri vai vēlu būs jākompensē, daudzi pensionāri būs no darba aizgājuši, tādējādi atbrīvojot darba vietas. Apsvērums, protams, gana cinisks, bet kādu artavu saspringtajā darba tirgū tas dos. Vien jāšaubās, vai šis un līdzīgi lēmumi nāks par labu varas tēlam.
