No 1. jūlija mūsu rajona 15 lauku attīstības speciālistiem valsts budžetā atalgojums vairs nav paredzēts.
«Es par to neko nezinu,» tā informāciju, ka no 1. jūlija pašvaldībām vairs netiks pārskaitīti līdzekļi lauku attīstības speciālistu algošanai, komentē gan vietvaru vadītāji, gan zemnieku konsultanti. Pagājušajā nedēļā Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centrs (LLKC) visām mūsu rajona pašvaldībām nosūtījis vēstuli, ka turpmāk valsts vairs nefinansēs pašvaldību lauku attīstības speciālistus. Konsultē un vāc statistikuLauku attīstības speciālistu galvenais pienākums bija katrā pašvaldībā ik mēnesi ievākt statistikas datus par dažādiem lauksaimniecības rādītājiem, «Ziņām» skaidro LLKC direktors Edgars Linde. Viņu pienākums bija arī informēt zemniekus par aktualitātēm, atbalsta saņemšanas iespējām, daļa konsultantu arī rīkoja mācību seminārus. Trīspusējs līgums, kas noslēgts starp Zemkopības ministriju, LLKC un pašvaldībām, paredz noteiktu naudas summu, ko valsts novirza pašvaldībām lauku attīstības speciālistu algošanai. Šā gada budžetā visas valsts konsultantiem bija paredzēts izmaksāt 1,16 miljonus latu. Vienai pašvaldībai gadā bija atļauts savam konsultantam izmaksāt 2275 latus jeb nepilnus 190 latus mēnesī. LLKC katram speciālistam nodrošināja arī portatīvo datoru, savukārt pašvaldība gādāja par darba telpām. Lielākajā daļā pašvaldību konsultanti veic arī citus pienākumus, piemēram, ir zemes ierīkošanas vai grāmatvedības speciālisti. E.Linde teic, ka pēdējais valsts budžeta samazinājums skāris arī ZM līdzekļus, kas paredzēti šo speciālistu algošanai. Tā kā naudas šim mērķim vairs nav, pagājušajā nedēļā par to informētas pašvaldības. Pašvaldības nav informētas«Man tādu ziņu nav,» uz jautājumu par pašvaldības lauku attīstības speciālistes nākotni atbild Sesavas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Skrauplis. Arī konsultantei Guntai Kravalei vakar vēl nebija zināms, ka no šodienas viņa var neveikt speciālistes pienākumus, jo par šo darbu viņa atalgojumu nesaņems. «Tā nedrīkstētu būt, ka pagastu vadītāji neko nezina,» saka LLKC direktors E.Linde, iespējamā vēstules nesaņemšanā vainojot pastu. Taču arī Glūdas pagasta padomes priekšsēdētāja Lauma Kalvāne sacīja, ka zina vien faktu par finansējuma pārtraukšanu, taču, kā šis darbs organizējams tālāk, konkrētu ziņu nav. «Man būtu ļoti žēl, ja konsultanti paliktu bez darba, jo viņi daudziem zemniekiem palīdzēja gan sagatavot projektus finansējuma piesaistei, gan rakstīt atskaites un kārtot grāmatvedību,» vērtē L.Kalvāne. Viņai piekrīt arī Zemgales Lauku attīstības biroja vadītāja Eleonora Maisaka, sakot, ka lauku attīstības speciālisti ir apmācīti savas nozares profesionāļi. Gatavi strādāt bez samaksasGlūdas pašvaldības vadītāja uzskata, ka atņemt finansējumu konsultantu algošanai nav bijis pareizs solis. Runājot par Glūdas lauku attīstības speciālisti Ņinu Samakaru, viņa teic: «Zinot viņas raksturu, tāpat palīdzēs zemniekiem, jo nespēs atteikt. Tādējādi konsultanti atkal lāpīs kārtējos caurumus valsts nesakārtotajā sistēmā.» Arī Ņ.Samakara par atlīdzības pārtraukšanu no 1. jūlija uzzināja no «Ziņām». Viņa atklāj, ka nupat pabeigusi apkopot un nodot LLKC kārtējos statistikas datus, bet par atlaišanu neviens neko nav teicis. «Kolhozniekam jau naudas daudz nevajag,» smejas Ņ.Samakara. Viņas galvenās bažas saistītas ar iespēju, ka LLKC varētu atsavināt savulaik piešķirtos portatīvos datorus, jo sadarbību ar zemniekiem nav jāpārtrauc tikai tādēļ, ka secen ies valsts piešķirtie līdzekļi. Datorā speciāliste gadu gaitā apkopojusi pamatīgu datu krājumu par visiem vairāk nekā 30 klientiem, kam palīdzēts kārtot grāmatvedību, gatavot atskaites Valsts ieņēmumu dienestam, Lauku atbalsta dienestam un virknei citu iestāžu, kā arī rakstīt projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai. LLKC direktors E.Linde pieļauj, ka datorus varētu atstāt tiem konsultantiem, kas šajā jomā turpinās darboties. Atzinīgi Ņ.Samakaras darbu vērtē kooperatīva «Dorupes» valdes priekšsēdētājs un zemnieku saimniecības «Slavieri» īpašnieks Vitālijs Jakušonoks. Viņš teic, ka kooperatīvam izveidojusies veiksmīga sadarbībā ar Ņ.Samakaru kā grāmatvedības speciālisti, savukārt daudziem citiem pagasta zemniekiem, sevišķi vecāka gadagājuma, palīdzība vajadzīga visu dokumentu kārtošanā. Kas sagaida nākotnē? Runājot par nākotnes plāniem, E.Linde atklāj, ka Zemkopības ministrija nolēmusi līdzekļus lauku attīstības speciālistu algošanai meklēt citās jomās savā budžetā. Tad varētu konsultantus vismaz daļēji algot un atkal aicināt darbā. Otra iespēja ir, ka turpmāk LLKC statistikas vākšanu organizēs konkursa kārtībā, kad būs jāapkopo informācija par konkrētām lietām. LLKC pārstāvis sacīja, ka pašvaldības no saviem budžetiem turpmāk var algot savus lauku speciālistus, taču Glūdas pagasta padomes priekšsēdētāja par šādu iespēju pauda bažas, jo pašlaik norisinās jaunā novada veidošana. Arī pašreizējais Jelgavas rajona padomes priekšsēdētājas vietnieks un Vircavas pagasta padomes priekšsēdētājs Ziedonis Caune oficiālu ziņu par finansējuma pārtraukšanu pirmdien vēl nebija saņēmis. Līdzīgi kā L.Kalvāne arī viņš vērtē, ka šī ir «kārtējā valsts problēma, kas tiek novelta uz pašvaldību pleciem». Vērtējot iespējas jaunajam novadam algot lauku attīstības speciālistus, Z.Caune teica, ka tas būs jālemj novada domei pēc pirmās sēdes, kas paredzēta rīt. «Ja es būtu novada priekšsēdētājs, izvērtētu, cik nopietni katrs no viņiem strādājis līdz šim. Zinu pašvaldības, arī Vircavā, kur pagasts pat piemaksāja šim konsultantam, jo viņš savu darbu veic labi un palīdz projektu gatavošanā,» sacīja Z.Caune. Ticamākais, ka konsultanta darbu turpmāk varētu saglabāt tikai daļa no līdzšinējiem 15 speciālistiem. Kuri un cik to būs, lems novada dome pēc 1. jūlija.
