Dārgiem ārzemju ceļojumiem varbūt nepietiek naudas, taču dzimtā novada apceļošanai daudz līdzekļu nevajag. Ar katru gadu Jelgavas apkārtnē tūrisma piedāvājums kļūst arvien daudzveidīgāks, vairāk orientēts uz vēstures izpratni un jaunu zināšanu apguvi.
«Nereti zemgalieši uzskata – mums jau nav ko tūristiem rādīt, Vidzemē un Kurzemē ir labāk. Tā nav tiesa,» uzsver Jelgavas rajona un pilsētas Tūrisma informācijas centra (TIC) galvenā speciāliste Vita Kindereviča. Viņa skaidro, ka TIC gada sākumā cenšas apkopot statistiku par apmeklētāju skaitu tūrisma objektos, taču ne visi uzņēmēji vēlas to sniegt, tāpēc grūti noteikt kopējo situāciju rajonā. Brīva niša – treileru parki«Ziņu» aptaujātie tūrisma uzņēmēji un TIC darbinieki atzīst – Latvijā brīva tūrisma niša ir kempingi, kur treileru īpašniekiem piedāvātu elektrības, ūdens un kanalizācijas pieslēgumu. Joprojām pieprasītas arī «vīru spēles brīvā dabā». Līdzās daudzviet sastopamajam peintbolam sevi piesaka arī airsofts – militāra piedzīvojumu spēle ar precīzu kaujas ieroču kopiju, kas šauj ar mazām plastmasas bumbiņām, bet Jelgavā, Pasta salā, trīs jaunieši ierīkojuši caurspīdīgo ūdensbumbu atrakciju.Lai gan Jelgavas rajona vienīgo kempingu «Grantiņi» Ērmiķu karjerā, pēc tā vadītājas Ņinas Tihonovas teiktā, patlaban katru dienu apmeklē ap 80 cilvēku ar vairāk nekā 20 automašīnām, treileri tajā ne reizi neesot iebraukuši. Šajā atpūtas vietā nav dzeramā ūdens, makšķerēt atļauts vien tiem atpūtniekiem, kas īrē kempinga mājiņas. Arī pakalpojumu cenas varētu būt apmeklētājiem draudzīgākas, jo 20 latu diennaktī par kempinga mājiņu divām personām pašreizējos ekonomiskajos apstākļos šķiet par daudz. Zaļeniekos – nometnes un izziņas tūrismsZaļenieku muiža kļuvusi par populāru tematisko nometņu, kāzu un citu svinību rīkošanas vietu. Nometnēm šovasar viss laiks jau rezervēts. «Šeit, piesaistot vietējo ēdināšanas uzņēmumu «S Magone», iespējams saņemt arī ēdināšanas pakalpojumus un par ļoti demokrātiskām cenām – 2,5 latiem diennaktī – nakšņot Zaļenieku arodvidusskolas dienesta viesnīcā,» stāsta pērn tur rīkotās pasaules latviešu «3 x 3» nometnes vadītājs Andris Tomašūns. Savukārt Zaļenieku kokaudzētava piedāvā izziņas tūrismu – apskatīt dendrāriju un iepazīties ar stādu audzēšanas tehnoloģijām. Nedēļā kokaudzētavā ierodoties vidēji divi lielie tūristu autobusi, galvenokārt pensionāru grupas. Kokaudzētavas īpašnieks Imants Parfenovičs teic, ka vārdu «krīze» viņa uzņēmumā neizrunā, jo to nejūt. Arī šogad cilvēki pērk dekoratīvo augu stādus, tādējādi atspēkojot pieņēmumu, ka tagad visi audzēs tikai ēdamās kultūras. Ceļmalas krodziņš un stāsts par KaupēnuBraucot no Jelgavas uz Tērveti, turpat Zaļenieku pagastā ne viens vien ceļotājs pēdējā laikā pamanījis, ka ceļa malā kādreizējā veikala vietā tagad atrodas sakopts, senlaicīgā stilā iekārtots «Pūteļkrogs». Pirms trim gadiem, iegādājoties šo īpašumu, tā saimnieks Sergejs Bobkovs krasi mainījis savu dzīvi, no personāla vadības speciālista kļūstot par uzņēmēju, kas darbojas viesmīlības biznesā, tādējādi piepildot arī sievas Ritas mūža sapni par krodziņu. Saimnieki stāsta, ka par viesu trūkumu nesūdzoties, cilvēki labprāt izmantojot arī naktsmītnes pakalpojumus otrajā stāvā iekārtotajos viesnīcas numuriņos un pirti. Iecerēts paplašināt pakalpojumu klāstu, ēkas otrajā pusē ierīkojot konferenču zāli un radot iespēju atpūsties uz terases. Kurš gan nepazīst slaveno laupītāju Ansi Kaupēnu? Bet ne visi zina, ka Tērvetes sila Melnajā lejā – netālu no vietas, kur Kaupēns kādreiz aplaupījis no tirgus braucošos zemniekus, – tagad atrodas viesu māja «Kaupēna dzirnavas», kur saimnieko Indra un Ojārs Brieži. Kā pārliecinājās «Ziņas», karstajās vasaras dienās apmeklētāju tur netrūkst, ir arī savi pastāvīgie klienti. Taču vēl arvien gadoties pa kādam apmeklētājam, kas negrib maksāt latu no personas par iebraukšanu teritorijā. Cenā ietilpst arī peldēšanās, sporta laukuma izmantošana un telšu vieta. Par bērniem nauda netiekot prasīta, stāsta saimnieki. Pakalpojumu cenas par kempinga mājiņu īri te ir zemākas nekā «Grantiņos», atšķiras arī pakalpojumi. «Kaupēna dzirnavās» iespējams nakšņot viesu mājas numuriņos, izmantot banketa zāli un spēlēt peintbolu. Ir arī dzirnavu drupas, un var uzklausīt stāstu par tur notikušajām pēdējām Kaupēna dzīrēm. Teritorijas iekārtošana turpinās, un, iespējams, varētu vēl attīstīt arī laupītāja tēmu. Spoku karaļvalsts – BlankenfeldePar to, cik veiksmīgi var pārdot stāstu, liecina Vilces pagasta Blankenfeldes muižas piemērs. «Esam visspocīgākā pils Latvijā un Baltijā. Spoki mums ir dažādi – gan vīriešu, gan sieviešu kārtas –, un visi spoku stāsti beidzas ar nāvi,» tā muižas apmeklētājus jau sākumā biedē gide Millija Zīberte.Vairāk nekā pirms gada Blankenfeldes muiža mainīja īpašniekus, un tagad tā pieder SIA «JVB». Sākumā gan cerēts uz ES struktūrfondu finansējumu, iesniegti projekti, taču valstī sākušās «miljonu nogriešanas» dēļ nauda nav saņemta, tāpēc īpašnieki remontdarbos iegulda savus līdzekļus, stāsta SIA «JVB» valdes priekšsēdētāja vietniece Kintija Veisa. Lai muižu padarītu vēl pievilcīgāku, jaunajiem īpašniekiem ieceru netrūkst – astoņu hektāru plašajā parkā ierīkos divas takas ar norādēm, izvietos dārza mēbeles, būs sporta laukums un telšu vietas, bet kungu mājas terasē varēs pasūtīt vakariņas. Paredzēts paplašināt arī muzeju, kur būs iespēja apskatīt zvanu kolekciju, tiks iekārtota Blankenfeldes muižas vēstures un piemiņas istaba trimdā dzīvojošajam Francijas karalim Luijam XVIII, kurš muižā uzturējies divas reizes.
