Konkursa «Zelta rapsis» komisija sāk ar Vintera lauku.
«Šeit ir ideāli,» tā, stāstot par netipiskā pavasara ietekmi uz rapšu laukiem, Jāņa Vintera zemnieku saimniecības «Līgo» rapšus vērtē kooperatīva «Latraps» agronoms Ģirts Ozols. Aprīlī un maijā bija sauss laiks, nezāles sāka dīgt vēlāk, tādēļ pavasarī lietotie herbicīdi, ja tādus maz izmantoja, vairs nav devuši efektu. Ekonomikas panīkums zemniekiem licis ne vien taupīt uz augu aizsardzības līdzekļiem, bet arī minerālmēslu devas, tādēļ pagaidām eksperti atturīgi vērtē iespējamās rapšu ražas šosezon.Daži savus laukus atsakaŠogad konkursā «Zelta rapsis» startēja 32 zemnieki no visas Latvijas, lielākā daļa saimnieko Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajona laukos. Daži tomēr nolēmuši atteikties, jo vasaras sākumā rapši šķituši ne tik pievilcīgi kā citās sezonās. «Sen vairs neviens nemēģina, lai lauks būtu simtprocentīgi tīrs no nezālēm,» saka Ģ.Ozols, piebilstot, ka herbicīdus zemnieki parasti smidzina reizi gadā sezonas sākumā. Konkursam katrs saimnieks var pieteikt vienu lauku, kura platība pārsniedz piecus hektārus. Taupot līdzekļus, arī J.Vinters pagājušajā rudenī ierasto 300 kilogramu vietā katru hektāru mēslojis ar 200 kilogramiem minerālmēslu. «Pašlaik samazināto slāpekļa, fosfora un kālija devu ietekmi uz gaidāmo ražu nevar redzēt, bet šādos laukos, kur katru gadu kārtīgi mēslots, viena gada samazinājums par sliktu nenāks,» domā agronoms un konsultants Ģ.Ozols. Lielie zemnieki arī veic augsnes analīzes un rūpīgi rēķina, kādu minerālmēslu apjomu lietot.
Nav vareni, toties pākšu daudz un garas«Pagājušajā gadā rapsis izskatījās labāk,» saka agronoms, gan piebilstot, ka galvenokārt tas atsaucies uz vizuālo izskatu – augi bija pusotru reizi lielāki nekā šovasar. «Tomēr uztraukties par ražu nav pamata, jo augu skaits ir pietiekams, turklāt pākstis garākas un tādā pašā skaitā, cik vienmēr,» teic Ģ.Ozols. Atšķirībā no citiem gadiem šajā vērojams, ka rapšiem ir mazāks augums, īsāka «plikā» stumbra daļa, tie sāk zemāk zaroties. Tievāki un zemāki stumbri liecina, ka augi būs patērējuši mazāk barības vielu. Kā pozitīvs faktors minams arī tas, ka šovasar rapši nekrīt veldrē.
Cenu pagaidām neprognozēKaut arī par gaidāmajām ražām pagaidām runāt pāragri, gan Ģ.Ozols, gan «Latraps» Lauksaimniecības nodaļas vadītāja Līga Ruža akcentē, ka ir faktori, kas nosaka iespēju iekult iespējami vairāk. Galvenais ir sējas termiņš – ziemas rapšiem augsnē jāiebirst līdz augusta vidum vai 20. datumam. J.Vinters konkursam pieteikto lauku apsējis 14. – 15. augustā. Vēl būtiski jau rudenī iedot mēslojumu un ierobežot slimību izplatību. Kur tas izdarīts, sējumi izskatās pievilcīgāk nekā tie, kur paveikts tikai minimālais – iesēts un kaut kas smidzināts pavasarī. Runājot par šīs sezonas problēmām, speciālisti atzīst, ka vienīgais trūkums varētu būt vasarāju sējas termiņu neievērošana, jo sausā pavasara dēļ rapši dīga gausi un reti. «Lauksaimniecībā liela daļa ir Dieva rokās,» saka L.Ruža, piebilstot, ka tādēļ «Latraps» pavasarī mudinājis zemniekus iespējami mazāk un apdomīgi ieguldīt laukos. Pērn kooperatīva iepirkuma bāzes cena bija 245 lati, bet šogad to lauksaimniekiem sola paziņot 21. jūlijā. Pagaidām «Latraps» vēl neņemas prognozēt, kāda šī cena būs šogad. Pašlaik kooperatīvs vēl turpina realizēt pērno ražu, ik mēnesi ar kviešiem uzkraujot pat desmit kuģu. Agronomi prognozē, ka rapšu kulšana varētu sākties pēc pāris nedēļām.
