Dažādas dīvainības no valsts puses jau sen nav nekas jauns. Te Saeima «ģeniālā» manierē nakts laikā spēj dot vesera cienīgu triecienu valsts ekonomikai, te valdība atgādina savādnieku, kura vienīgais instruments un princips ir visu pēc kārtas griezt līdz pēdējam gārdzienam.Par slimnīcu retināšanu un ievērojamu veselības aprūpes finansējuma samazināšanu dzirdēts gana daudz. Nu izskanējusi iecere pieķerties ģimenes ārstiem un līdzekļu apcirpšanas ēnā uzlikt par pienākumu obligātā kārtā pastrādāt arī sestdienās. Turklāt tas viss – aprūpes pieejamības un kvalitātes celšanas vārdā!Drīzāk no pelniem radīsies zelts, nevis pēc jaunā principa ieviešanas uzlabosies veselības aprūpe laikā, kad ģimenes ārstu pārslodze radusies ne jau sabiedrības veselīguma dēļ. Ja vēl aizvien kaut kur ministriju kabinetos pastāv priekšstats par ārstu darba laika aprobežošanos ar dialogu un recepšu izrakstīšanu kabinetā, atliek vien pārmest pamatīgu atpalicību no laika. Reti kuram ir noslēpums, ka līdztekus tiešajiem pienākumiem milzu laiku aizņem gan formalitātes, gan arī kvalifikācijas paaugstināšana. Un, ja obligātā kārtā tiek pieprasīts papildināt darba stundas, iznākums labākajā gadījumā ir pārguris vai par maz atpūties, darbam koncentrēties minimāli spējīgs ārsts. Vai tas ir vajadzīgs?Kas zina, izrādīsies, ka valdības iecere padarīs laimīgākus attīstīto valstu iedzīvotājus. Maz šaubu, ka pēc šādas oficiālās «vendetas» daudzi ārsti kravās somas un dosies uz vietām, kur pašmājās piesmieto Hipokrāta zvērestu var pildīt par cilvēka cienīgu atalgojumu un saprātīgā darba laikā. Letiņiem atliks vien apgūt ārstēšanos ar pašiedvesmu vai citās pasaules malās kļūt par latviski runājošu dakterīšu viespacientiem.
