Austris ir mūsdienās visai reti sastopams vīrieša vārds. Tomēr noturīgi saglabājas kalendārā, tātad joprojām tiek arī «izmantots».
Austris ir mūsdienās visai reti sastopams vīrieša vārds. Tomēr noturīgi saglabājas kalendārā, tātad joprojām tiek arī «izmantots».
Austrim Cīrulim to pirms 56 gadiem devusi mamma.
– Viņai gribējās, lai būtu latvisks un piederētos uzvārdam, – zina teikt neparastā vārda īpašnieks.
Austrim, kas pēc profesijas ir vieglatlētikas treneris, vaļasprieks ir dažādu vēsturisku lietu un sakarību pētīšana rakstu avotos. Tā viņš arī kaut kur izlasījis, ka šo vārdu esot izdomājis Auseklis, un tas pirmoreiz Latvijā parādījies gadsimta sākumā. Pēc tam biežāk lietots divdesmitajos gados. Tagad gan Austris savu vārdu kur pamanot reti, un dažs viņa avīžrakstu lasītājs pat uzskatot, ka Austris Cīrulis ir pseidonīms.
Austris un vēl Cīrulis – tam vajag būt agram putnam.
– Nevaru gan teikt, ka man ļoti patīk agri celties, bet grūtības tas nesagādā. Tikko esmu piecēlies, tā arī uzreiz varu «pieslēgties» darbam, – saka mūsu šodienas gaviļnieks.
Visos dzīves posmos viņš visbiežāk uzrunāts vārdā. Vienīgi cittautiešiem tas izrunā un vēl vairāk rakstos joprojām sagādājot grūtības. Pat tādi cilvēki, kas ar viņu pazīstami ilgāku laiku, vēstuļu adresēs vārdā mēdzot izlaist «r» burtu. Kad padomijas laikos iznācis braukāt uz sporta sacensībām, krievu kolēģiem bijis par grūtu izrunāt latvisko vārdu un vēl viņiem ierasto tēvvārdu, tāpēc saukuši par Rudoļfoviču. Bet no pirmā sacensību brauciena uz Ļeņingradu Austris atceras kāda Kazahijas puiša jautājumu, vai tikai viņš neesot grieķis. Austris Cīrulis – tas izklausoties grieķiski, spriedis sportists no Kazahijas, kuram mamma, izrādās, bijusi grieķiete.
Bet Austris ir īsts latvietis. Pasniedz sporta stundas 4. pamatskolā, trenē vieglatlētus Jelgavas Sporta skolā un priecājas par katru sportisku sasniegumu, kas dod iespēju daudzināt Jelgavas un Latvijas vārdu labā nozīmē.
