Vai naktī vajadzētu atļaut tirgot alu; vai savulaik noteiktais ierobežojums alkoholu nepārdot naktīs ir devis rezultātu?
Lilita Caune, slimnīcas «Ģintermuiža» Narkoloģiskā dienesta vadītāja:Ja šādu lēmumu pieņems, tas būs liels solis atpakaļ, ņemot vērā profilakses darbu, kas tika īstenots. Sabiedrības izpratne, ka arī alus ir alkohols, pamazām izveidojās tieši tādēļ, ka tirdzniecības ierobežojumi ir vienādi. Ja tos atcels, tas skars gan jauniešus un bērnus, gan autovadītājus, kuriem agrāk par alu bija izveidojies priekšstats, ka tas nav pieskaitāms alkoholam. Varbūt te ar ironiju var sacīt, ka apdzērusies tauta ir mierīgāka. Bet tolaik ierobežojumi bija īsti laikā un vietā, jo pieejamībai ir milzīga nozīme. Šajos septiņos gados izdevies mainīt sabiedrības attieksmi un par pašsaprotamu padarīt faktu, ka alkoholu naktīs nevar dabūt. Tie ir pirmie rezultāti; kas vairāk būs redzams, kā to savulaik norādīja speciālisti, pēc desmit, piecpadsmit gadiem. Ja runājam par ekonomisko efektu, manā skatījumā, lielāku iespaidu te atstāj cenu politika, akcīzes nodokļa paaugstināšana. Krīzes laikā attiecībā uz atkarību novērojamas divas galējības. Viena daļa sevi spēj mobilizēt un pārtraukt alkohola lietošanu, savukārt otra dzer vēl vairāk. Bēdīgi, ka daudzi tieši alkoholu izmanto, lai mazinātu stresu. Romans Dikovs, Jelgavas Kārtības policijas biroja 2. nodaļas 1. iecirkņa priekšnieks:Daļēji varbūt šāds ierosinājums ir pamatots. No pieredzes zināms, ka problēmu kontingents nav apkarojams ar tirdzniecības laika ierobežojumiem. Kas gribēs tikt pie pudeles, to arī dabūs, tādējādi veicinot nelegālā alkohola tirgu. Kad ieviesa aizliegumu alkohola tirdzniecībai naktīs, sākotnēji kādu laiku bija «uzplaukums» aizturēto nelegālās dziras pircēju un tirgotāju skaita ziņā, un te ir tā nianse, ka, sodot pircēju, varam ietekmēt arī pārdevēju. Pieļauju, ka pašreizējais ierobežojums skar gados jaunus cilvēkus, kuriem alkohols nav nepieciešams «par katru cenu», tādējādi uzskatu, ka tirdzniecības liegums attaisnojies daļēji. Taču katrs, zinot, ka būs svinības, alkoholu var iegādāties savlaicīgi, un tur šādam ierobežojumam nav nozīmes. Tajā pašā laikā iereibušo skaits uz ielām nemazinās, un atkarīgie dzeramā dēļ gatavi izdarīt vienalga ko. Turklāt, kas dzēra pirms pieciem gadiem, to dara arī tagad. Uzskatu, ka ierobežojumi jāsaglabā. Atcelšanai ekonomiskais labums būtu īslaicīgs – šodien budžets iekasētu kādu papildu latu, bet nav zināms, vai kāds dzeramā pieejamības dēļ nekļūtu par alkoholiķi, kas pēc gadiem izmaksātu daudz dārgāk. Sandra Reksce, Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieka palīdze:Apspriežot šo jautājumu ar kolēģiem, esam secinājuši, ka naktīs nevajadzētu atļaut tirgot alu. Šādu pārliecību veicina fakts, ka aktīvie alkohola lietotāji, ļoti daudzi Medicīniskās atskurbtuves klienti, apreibinās tieši ar stipro alu un, domājams, tuvākajā laikā varētu gaidīt šādu cilvēku skaita palielināšanos. Vienlaikus jāatzīst, ka savulaik noteiktais ierobežojums alkohola tirdzniecībai naktīs nav devis cerēto rezultātu. Iedzīvotāji joprojām grādīgos dzērienus lieto ievērojamos daudzumos, atskurbtuvē nonāk tikpat klientu kā līdz savulaik noteiktajam ierobežojumam, un arī alkohola reibumā izraisīto ģimenes skandālu skaits palielinās, turklāt ir pamats uztraukumam, ka krīzes laikā valstī šī tendence saglabāsies. Arī jauniešiem alkohola lietošana joprojām ir «topā». Tas tiek darīts, cenšoties izrādīties vienaudžu vidū, taču nesaprotot alkohola kaitīgumu. Aizliegums to pirkt naktīs neliedz svinībām vai citiem gadījumiem alkoholu iegādāties vairumā līdz pulksten 22. Turklāt joprojām savus «pakalpojumus» sniedz vietas, kur tiek tirgots nelegālais alkohols. Viennozīmīgi varam apgalvot, ka alkohola nakts tirdzniecības ierobežojumu atcelšana palielinās grādīgo dzērienu lietošanu iedzīvotāju vidū un arī tās radītās sekas.
