Šovasar vairāk nekā citus gadus labību pārņem magones un rudzupuķes; eksperti sēklas materiāla kvalitāti nevaino.
Ziedošie magoņu un rudzupuķu lauki šovasar daudziem sagādājuši košus mirkļus un papildinātus fotoalbumus, taču zemniekiem oranžās un zilās pļavas puķes ir tikai nezāles, kas prieka vietā rada raizes, jo laukmalu izbradāšana un plaši sasējušās magones sola mazākas ražas. Augustā sāksies ziemāju sēja, tādēļ aktuāls ir jautājums, vai ar magonēm nebūs piesārņots sēklas materiāls. Grūti kontrolējamas nezāles«Rapšos šogad tiešām ir daudz magoņu,» secina kooperatīva «Latraps» agronoms Ģirts Ozols. Viņš vērtē, ka magones ir grūti kontrolējama nezāle. Tā kā rapši ir jutīga kultūra, nezāļu ierobežošanai der tikai daži specifiski herbicīdi. Viens no efektīvākajiem, kas iznīdē magones, ir «Butizāns stārs». «Taču tik plaši iesējušos nezāļu ierobežošanai jāizmanto lielākas devas, kas šajā laikā nav izdevīgi,» agronoms secina, ka viens no iemesliem, kādēļ «inde» nav iznīdējusi magones, var būt novēloti smidzinājumi. Tā kā rapšu sējumi pēc pārziemošanas pavasarī bijuši sliktāki, augi reti, vāju augumu un zarojumu, tukšās vietas drīz vien aizpildījušas magones. «Labākais cīņā pret nezālēm ir paši rapši – ja kvalitatīvi iesēti un labi pārziemojuši, tie aug biezi un nezāles cauri netiek,» saka Ģ.Ozols. Palikušas no iepriekšējiem gadiemAgronoms skaidro, ka magoņu pogaļās nogatavojas tūkstošiem sēkliņu, kas dīgtspēju saglabā vairāk nekā desmit gadu. Ģ.Ozols pieļauj, ka laukos, kur tās šovasar zied, nezāles ievazātas iepriekš. «Latraps» pārstāvis noliedz iespēju, ka magones iesējušās nekvalitatīva sēklas materiāla dēļ. «To iepērkam no vadošajām kompānijām Zviedrijā un Vācijā, šis sēklas materiāls ir sertificēts ar precīzi norādītu piemaisījumu apjomu,» saka agronoms. Arī LLU mācību un pētījumu saimniecības «Vecauce» galvenā agronome Anita Čapus noraida bažas par nekvalitatīvu rapšu sēklu. «Drīzākais, vainojama piesārņota augsne,» viņa teic, ka «Vecauces» teju 300 rapšu hektāros magones manāmas tikai dažās vietās lauku malās. Agronome skaidro, ka magones tāpat kā rudzupuķes parasti aug vienos un tajos pašos laukos, tādēļ, ja kultūraugi nav spējuši pārmākt nezāles vai augu aizsardzības līdzekļi izmantoti par maz vai neatbilstošā laikā, sējumus kaitnieces magones var pilnībā pārņemt.Sēkliņas izbirst kombaina sietosĢ.Ozols prognozē, ka ar magonēm aizaugušākie lauki noteikti dos mazāku ražu un iemesls būs nevis laukmalu nobradāšana, bet gan nezāļu apjoms. «Magones konkurē ar rapšiem, pārmāc, tādēļ rapšiem veidojas mazāk sēklu un tās ir sīkākas,» saka agronoms. Viņš gan noliedz iespēju, ka kulšanas laikā bunkurā varētu ienākt arī magoņu sēkliņas. Pats braucis ar kombainu, Ģ.Ozols secinājis, ka magoņu sēkliņas ir pat trīsreiz sīkākas par rapša, tādēļ sietos izbirst. Arī «Vecauces» galvenā agronome spriež, ka lielam nezāļu piemaisījumam ražā nevajadzētu būt. Tas gan atkarīgs no tehnikas kvalitātes un kombainiera atbildības, tādēļ speciālisti pieļauj – ja kā sēklas materiālu zemnieks izmanto paša vākumu, var izplatīties arī magones.
