Būvniecības tempi un izmaksas šovasar sarukušas uz pusi, privātmājas top pieticīgākas un lēnāk, savukārt celtnieki samazinājuši astronomisko peļņas kāri.
«Būvnieki bija nevis rijīgi, bet gan izlaidušies,» tā «trekno gadu» augstās izmaksas un pašreizējo cenu kritumu celtniecībā īsi vērtē SIA «Uzars celtniecība» valdes loceklis Gatis Bērziņš. Viņa vadītā firma konkursā ieguvusi tiesības rekonstruēt kultūras namu Svētē, bet sākotnēji pašvaldības plānoto 170 000 latu vietā darbus apņēmusies veikt par 76 tūkstošiem latu. Gan būvnieki, gan materiālu ražotāji vairs neesot tik peļņas kāri, tādēļ, samazinot arī darbinieku skaitu un algas, celtniecības izmaksas būtiski krītas.«Nogrāba» pusi izmaksuJēkabnieku kultūras nama rekonstrukcijas gaitā plānota logu un durvju maiņa, ēkas siltināšana un siltumapgādes rekonstrukcija. «Šos darbus par 76 tūkstošiem latu var ļoti elementāri paveikt un pat nopelnīt desmit procentu,» vērtē G.Bērziņš. Uzskaitot faktorus, kas ietekmējuši tik strauju cenu kritumu, «Uzars celtniecība» vadītājs teic, ka šogad lētāki kļuvuši tikai Latvijā ražotie celtniecības materiāli. Salīdzinājumā ar pērno vasaru to pašizmaksa esot kritusies par 30 – 35 procentiem. Peļņas kāri piebremzējuši arī būvmateriālu tirgotāji – ja iepriekš veikalnieki «pērc un pārdod» veidā vēlējās paturēt trešo daļu cenas, tagad viņi sev gribot tikai līdz pieciem procentiem. Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, šogad būvniecības izmaksas turpina pakāpeniski kristies, taču oficiālā informācija atšķirībā no reālās ainas neliecina par tik strauju cenu atkāpšanos. Piemēram, maijā, salīdzinot ar aprīli, tās samazinājās vidēji par 1,1 procentu. Savukārt šā gada maijā salīdzinājumā ar šo mēnesi pirms gada celtniecības izmaksas Latvijā saruka vidēji par 10,6 procentiem. Resursu pamatgrupās visstraujāk samazinājusies strādnieku darba samaksa – par 20,4 procentiem – un būvmateriālu cenas – par 7,7 procentiem. Iespējams, apkopojot statistikas datus, nav ņemts vērā, kādu peļņas daļu no būvniecības izmaksām iepriekš un tagad vēlas paturēt celtniecības firmas, kas pēdējos gados nekautrīgi nosmēluši pat pusi projektu īstenošanas izmaksu. «Zem 50 procentu peļņas daudzi negribēja strādāt,» apgalvo G.Bērziņš, taču secinājumu par celtniecības uzņēmumu rijību gan mīkstina, sakot, ka viņa un kolēģu firmas bija vien izlaidušās. Ļoti labvēlīgs uzņēmējiem kļuvis darba tirgus. «Labus darbiniekus tagad var dabūt par algām, kādas vēl pirms gada maksāja palīgstrādniekiem,» saka «Uzars celtniecība» valdes loceklis, uzsverot, ka viņa firma arī divkārt samazinājusi administratīvo aparātu un pašlaik taupa, negādājot jaunus instrumentus un tehniku. Reorganizāciju veicot jau pagājušā gada nogalē, uzņēmums esot pietiekami labi sagatavojies krīzei: «Kredītu un kredītlīniju mums nav, arī tas palīdz nesadārdzināt izmaksas, turklāt visus darbus veicam paši, nepieaicinot apakšuzņēmējus.»Plānots «treknajos gados»Jēkabnieku kultūras nams ir tikai viens no gadījumiem, kad būvnieki piedāvā divkārt mazākas darbu izmaksas par projektā plānotajām. Piemēram, konkursā par Engures pagasta saieta nama rekonstrukciju uzvarējusī Jelgavas firma «Alvima» to piedāvājusi izdarīt par 106 tūkstošiem, kamēr pašvaldība sākotnēji tam bija paredzējusi iztērēt līdz pat 220 tūkstošiem latu. Kā galveno iemeslu, kādēļ tik milzīgas plānoto un būvnieku piedāvāto cenu izmaiņas, gan pašvaldības pārstāvji, gan celtnieki min projektu gatavošanas laiku. Tāmes izstrādātas pagājušajā un 2007. gadā, kad būvniecības cenas bija sasniegušas augstāko līmeni, saka ceļu būvniecības uzņēmuma «Igate» līdzīpašnieks Māris Peilāns. Uzskatāms piemērs ir «Latvijas valsts ceļu» rīkotie šoseju rekonstrukciju konkursi, kas patlaban tiek nosolīti pat par 40 – 60 procentiem lētāk, nekā sākotnēji rēķinājies valsts uzņēmums. Divreiz lētāks kļuvis bitumens, bet asfaltbetona cena kritusies vismaz par 25 procentiem. Arī «Igate» samazinājusi savu darbinieku algas. «Tagad cilvēki strādā tik, cik vajag, priecājas, ka ir darbs,» saka M.Peilāns un atklāj, ka darbu vadītājiem pietiekot ar 700 – 900 latu algu (pēc nodokļu nomaksas), savukārt strādniekiem tiekot ap 500 latiem. Darbinieku skaits šovasar esot tāds pats kā pagājušajā jūlijā. Savukārt bez cilvēku atlaišanas nav iztikusi SIA «Kulk», kuras finanšu direktore Eva Melbārde atzīst – no darba atbrīvota trešā daļa uzņēmumā strādājošo, lielākoties administrācijas cilvēki. Runājot par būvniecības cenu samazinājumu, viņa demonstrē skaitļus – ja pērn katrā pilsētā strādāja pāris pastāvīgu firmu, tagad tās startē visu pilsētu konkursos. «Kādreiz uz vienu iepirkumu bija viens, divi vai, augstākais, pieci pretendenti, bet tagad to ir vairāki desmiti. Vidēji no simts konkursiem, kuros piesakās, var vinnēt vienu divus,» saka E.Melbārde.Noliedz dempingošanu«Krīzes laikā, kad nav ko darīt, uzņēmēji sāk dempingot,» domā Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks. Kā piemēru viņš min ielu izbūvi ap topošo Zemgales olimpisko centru. Plānoto divarpus miljonu latu vietā firma «A.C.B.» ielas apņēmusies izbūvēt par aptuveni miljonu latu. Tas gan nenozīmējot, ka kaut kas no plānotā paliks neizdarīts. Dempinga teorijai nepiekrīt SIA «Uzars celtniecība» vadītājs G.Bērziņš. Par to liecinot nelielās izmaksu izmaiņas dažādu firmu piedāvājumos. Piemēram, konkursā par Jēkabnieku kultūras nama rekonstrukciju nākamais cenas piedāvājums bija par 5000 latiem lielāks, bet tāpat uz pusi lētāks, nekā pašvaldība iepriekš rēķinājusies. No sešu kompāniju piedāvājumiem dārgākais bijis 98 000 latu. Tas apliecinot, ka faktiskās izmaksas tiešām kritušās un celtnieki nevis dempingo, bet gan konkurē ar kaut cik patiesām cenām, sev rēķinot minimālu peļņu.
