Akciju sabiedrība «Jelgavas cukurfabrika» tuvojas restrukturizācijas beigām un Lauku atbalsta dienestā iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus, ko tālāk paredzēts sūtīt izskatīšanai Eiropas Komisijā. Savus nākotnes plānus, piemēram, kas notiks ar cukurfabrikai piederošo zemi, uzņēmums neatklāj.
«Jelgavas cukurfabrikas» valdes loceklis Māris Freifalts «Ziņām» apstiprināja, ka visas cukurfabrikai piederošās ēkas nojauktas un teritorija tiek apsargāta. Apsardzes izmaksas valdes loceklis gan nevēlējās atklāt. Tāpat, atsaucoties uz ekonomisko krīzi valstī, viņš apgalvoja, ka uzņēmumam vēl neesot konkrētu plānu, ko darīt ar zemi.Lai arī cukura ražošana 2007.gadā tika pārtraukta, akciju sabiedrība «Jelgavas cukurfabrika» pagājušajā finanšu gadā nopelnījusi 1 360 543 latus, kas ir par 59 procentiem vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā (857 576 lati), liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas «Lursoft» dati. M.Freifalts, komentējot šos datus, atklāj, ka peļņa gūta, pārdodot cukura atlikumus. Tāpat kā cukura atlikumi, arī preces zīmols «Jelgavas cukurs» nodots dāņu cukura ražotājam «Danisco Sugar», kas tagad pārdēvēts par «Nordic Sugar», un «Jelgavas cukurfabrikai» neesot nekādas saistības ar preču zīmes «Kvalitatīvs produkts Latvija» jeb «Zaļā karotīte» nelikumīgas izmantošanas pārtraukšanu.Arī ap 300 bijušajiem «Jelgavas cukurfabrikas» darbiniekiem neesot pretenziju pret uzņēmumu, jo vidēji katrs no viņiem kompensācijās saņēmis vairāk nekā 5000 latu, piebilda M. Freifalts.
