Rita Barona, Jelgavas rajona Mākslinieciskās jaunrades centra direktore, nesen piedalījās neprofesionālo vakara vadītāju konkursā Cēsīs, kur ieguva vienu no balvām – viņa tika atzīta par atraktīvāko un artistiskāko vakara vadītāju.
Rita Barona, Jelgavas rajona Mākslinieciskās jaunrades centra direktore, nesen piedalījās neprofesionālo vakara vadītāju konkursā Cēsīs, kur ieguva vienu no balvām – viņa tika atzīta par atraktīvāko un artistiskāko vakara vadītāju. Lūdzām Ritu pastāstīt par šo konkursu un tajā gūtajiem iespaidiem.
– Kolēģe man iedeva atsūtīto konkursa nolikumu, un es nolēmu aizbraukt. Konkurss bija domāts visai Latvijai – piedalījās 18 pārstāvju no Ventspils, Madonas, Rīgas rajona, Liepājas, Valmieras, es biju vienīgā no Jelgavas rajona.
Mūsu uzdevums bija izveidot desmit minūšu garu programmu, tēma netika dota, nebija arī īpašu nosacījumu. Varēja izmantot kolēģu palīdzību, arī aktierus, mūziķus, pirotehniku – visu, ko vien vēlas. Vēl bija jāiesniedz mājas darbs – tāda kā pašreklāma. Vai nu video vai audio kasete, vai avīžu raksti par sevi, fotogrāfijas.
Es izvēlējos tēmu «Pastāvēs, kas pārvērtīsies». Pasākumā piedalījos kā Bokas jaunkundze. Man bija arī palīgi: aktieris Aldis Barons un mūziķis Haralds Švītiņš.
Desmit minūtēs ļoti grūti gan parādīt sevi, gan to, kā proti ar publiku kontaktēties.
Pati no konkursa gandrīz neko neredzēju, jo tas notika kā eksāmens – visi dalībnieki sēdēja grimmētavā un pa vienam devās zālē. Es biju devītā un savu kārtu gaidīju vairāk nekā divas stundas. Grimmētavā, protams, neko no tā, kas notika zālē, dzirdēt nevarēja, vienīgi pēc aplausiem nojautām, ka kādam gāja īpaši labi. Žēl, ka pieredzi nevarēja gūt, skatoties citu uzstāšanos un analizējot. Mans kolēģis šo pasākumu nofilmēja, un es arī varēšu to noskatīties un pamācīties no citu un savām kļūdām.
Konkursā nekādu īpašo pieredzi neieguvu, tikai satraukumu par uzstāšanos. Līdz galam šis pasākums nebija pārdomāts, bet katrs jau organizē kā prot. Kopumā tas tomēr bija interesants.
Tika vērtēta dikcija, skatuviskā stāja, programmas izvēle un tās atbilstība darbam ar publiku. Sākumā es domāju, ka visi dalībnieki ir kultūras darbinieki, bet izrādījās, ka ne, viena sieviete, piemēram, bija zīlniece, vēl piedalījās elektriķis. Diemžēl konkursantu līmenis nebija īpaši augsts. Iespējams, arī es tagad savu programmu veidotu savādāk, bet nedomāju, ka tas mainītu rezultātu. Man konkurss bija iespēja novērtēt savas spējas. Labi, ka ir cilvēki, kas uzņemas kaut ko tādu organizēt. Varbūt konkurss pat vajadzētu rīkot pa reģioniem, jo artistisku cilvēku Latvijā ir daudz.
