Pagaidām nav vērojamas pozitīvas tendences tam, ka kredītņēmēju finansiālā situācija un maksātspēja tuvākajā laikā varētu uzlaboties. Tieši otrādi – tiek prognozēts, ka rudenī, palielinoties komunālo maksājumu slogam, pēdējā pusgada laikā jau tā ievērojamais tā dēvēto slikto kredītu skaits varētu augt vēl straujāk. Taču ir arī pozitīvā ziņa – banku pārstāvji Jelgavas un novada iedzīvotājus atzīst par apzinīgiem, jo, jūtot maksātspējas pasliktināšanos, viņi laikus dodas uz banku, nebīstas runāt par problēmām un meklēt risinājumus.
Latvijas Hipotēku un zemes bankas Jelgavas filiāles vadītāja vietnieks Gints Bucis stāsta, ka, tāpat kā jebkurš kreditēšanas tirgus dalībnieks, arī viņa pārstāvētā kredītiestāde arvien biežāk saskaras ar iedzīvotāju maksātspējas grūtībām. Tomēr priecē fakts, ka lielākā daļa kredītņēmēju ir apņēmības pilni un meklē iespējas, kā tikt galā ar parādu nastu. Prognozē kavētāju pieaugumuIr kredīti, kas tiek nodoti piedziņai, ir arī tādi, kur maksājumi kavējas trīs, 30, 60, 90 un vairāk dienu. 60 dienu kavējums ir laika periods, pēc kura klienta vārds tiek ierakstīts tā sauktajā nemaksātāju reģistrā. Ja kavējumi pārsniedz 90 dienas, kredītus nākas nodot restrukturizācijai vai kā citādi rīkoties, lai mēģinātu atjaunot klienta maksātspēju, piemēram – izliekot pārdošanā uz kredīta iegādāto īpašumu. Nav izslēgts, ka tiek pieņemts lēmums par situācijas neatgriezeniskumu un sākta parāda piedziņa tiesas ceļā.«Līdz šim termiņam mēs uzskatām, ka situācija ir vēl cerīga. Šāda klasifikācija ir nosacīta un tikai pēc kavēto dienu skaita vēl nevar spriest par maksātspēju, jo situācijas dzīvē ir dažādas. Mēs prognozējam, ka kredītu ar maksājumu kavējumiem 90 dienas un vairāk īpatsvars mūsu bankā no 3,36 procentiem 2008.gada beigās pieaugs līdz desmit procentiem šā gada beigās,» uzsver G.Bucis.Hipotēku banka gatavojas tam, ka palielināsies gan fizisko, gan juridisko personu maksātnespēja, un kredītiestāde izmanto gan tradicionālos instrumentus (piemēram, atmaksas grafiku un termiņu koriģēšana, saistību pārformēšana uz citu, maksātspējīgu personu u.c.), gan arī piedāvā netradicionālus risinājumus. Kredītiestāde piešķīrusi resursus savam meitasuzņēmumam – SIA «Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra» (HipoNIA). Klienta maksātnespējas gadījumā HipoNIA uzdevums ir izvērtēt reālo klienta situāciju, nekustamā īpašuma vērtību. Fiziskām personām, kuras ņēmušas aizdevumu sava vienīgā mājokļa iegādei, banka caur aģentūru piedāvā šo mājokli no klienta atpirkt, noslēdzot ar klientu īres līgumu. Šādā situācijā visi īres maksājumi tiek uzskatīti par pirkuma maksu gadījumam, ja kādreiz klientam būs finanšu iespējas un vēlme šo mājokli no aģentūras atpirkt. Tādējādi klients zaudē īpašuma tiesības uz mājokli, bet paliek tajā dzīvot, viņam samazinās ikmēneša maksājumu nasta, turklāt saglabājas iespēja reiz atkal kļūt par šī mājokļa īpašnieku. Tāpat tiek piedāvāts izskatīt iespēju pāriet dzīvot mazākā un lētākā mājoklī, savu līdzšinējo dzīvojamo platību pārdodot. Ņemot vērā zemās nekustamā īpašuma cenas, darījums var būt ar zaudējumiem. Tādā veidā tagad nākas kompensēt risku, ja dzīvoklis pirkts par augstu cenu, neparedzot ienākumu samazināšanos.Arī akciju sabiedrības «Latvijas Krājbanka» sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ozolniece «Ziņām» pavēstīja, ka pagaidām nav novērojamas pozitīvas tendences vai pazīmes tam, ka aizņēmēju finansiālā situācija un maksātspēja tuvākajā laikā varētu uzlaboties. Līdz ar to salīdzinājumā ar pērno gadu kavētāju skaitam ir tendence palielināties.Kā biežākie klientu nemaksāšanas iemesli tiek minēti darba zaudējums kādam no ģimenes locekļiem, kopējo ienākumu strauja samazināšanās un procentu likmju palielināšanās latos izsniegtajiem kredītiem. Pašlaik banka aktīvi strādājot, lai sniegtu īslaicīgu finansiālu atbalstu tiem klientiem, kuri cietuši negatīvo ekonomisko un finansiālo faktoru izmaiņu rezultātā. Banka ir ieinteresēta, lai klients atjaunotu savu finansiālo stabilitāti pēc iespējas īsākā laika periodā, tādēļ, izvērtējot apstākļus, var piedāvāt klientiem restrukturizēt esošo aizdevumu, uzsver «Latvijas Krājbankas» pārstāve.Viņa piebilst, ka bankai ir savi instrumenti šādu jautājumu risināšanā- kredītbrīvdienas, atmaksas grafika maiņa. Klientam var piedāvāt arī citus instrumentus, piemēram, pamatsummas maksājumu atlikšanu vai samazināšanu uz laiku līdz 12 mēnešiem, procentu likmes samazināšanu un citus.Galvenais – nākt laikus«Individuālos risinājumus meklējam un atrodam kopā ar mūsu godprātīgajiem klientiem, kas vēršas pēc palīdzības. Vidēji mēnesī visā Latvijā kredīta nosacījuma maiņas risinājumus piemērojam aptuveni 1000 kredītņēmēju, un apjoms pēdējos mēnešos ir līdzīgā līmenī,» «Ziņām» atklāj «Swedbank» preses sekretāre Kristīne Jakubovska, uzsverot, ka dažādu risinājumu izstrāde kredītņēmējiem laikā, kad ekonomiskā situācija pasliktinās, aug bezdarbs un samazinās ienākumi, ir bankas speciālistu ikdienas darbs.To apstiprina arī «Swedbank» Jelgavas filiāles vadītāja Zinta Skangale, vienlaikus akcentējot, ka Jelgavas un novada iedzīvotāji esot apzinīgi un, jūtot, ka nespēs atdot kredītu, laikus nāk uz banku un nebīstas runāt par problēmām. Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kuriem vēl nav problēmu, bet viņi jau vēršas pie finanšu konsultanta pēc padoma, kā rīkoties, piemēram, ja tiktu samazināta alga vai zaudēts darbs.Arī akciju sabiedrības «Mateks Credit», kas izsniedz kredītus pret pensiju vai nekustamā īpašuma ķīlu, Jelgavas filiāles vadītāja Inga Baikovska «Ziņām» atzina, ka kavēto maksājumu skaits tagad esot procentuāli lielāks nekā agrāk, taču ar katru klientu tiekot strādāts individuāli.Viens no pasākumiem, ko firma pielieto, lai nāktu pretī kredītu grūtībās nonākušajiem, ir kredīta brīvdienas, taču tas nenozīmējot, ka nav jāmaksā vispār nekas – klienti maksā 25, 50 vai 75 procentus no paredzētās summas. Tāpat klients var mainīt maksājuma datumu, piemēram, pārceļot to uz mēneša beigām, pagarināt aizdevuma termiņu vai arī slēgt jaunu līgumu, apņemoties atlikušo aizdevuma summu atdot ar atvieglotiem nosacījumiem.«Ir arī gadījumi, kad klients atnāk un paziņo, ka var maksāt tik cik var, piemēram, no 300 latiem var maksāt 50, un mēs arī ļaujam tā darīt,» turpina I. Baikovska. «Nemaksāt nemaz nevienam nevaram ļaut, jo tad mēs bankrotētu,» uzsver «Mateks Credit» pārstāve.