Es gribēju lidot kā putniņš. Tā mammai teica četrus gadus vecs bērns, kurš bija atvēris it kā drošo otrā stāva pakešu logu un izkritis pa to. Par laimi, veiksmīgi un bez smagām sekām. Taču negadījumu, kuros smagi cieš bērni, mazāk nekļūst, un īpaši daudz to ir vasarā.
Bērnu ķirurģe Ārija Ozoliņa uzsver, ka liela daļa traumu nenotiktu, ja vecāki ievērotu drošības pasākumus, par kuriem tiek runāts un atgādināts ik gadu. Jūlija sākumā Vilces pagastā slīka nepilnus divus gadus vecs bērniņš. Mazuli ūdenī pamanīja tikai pāris gadu vecākā māsiņa, kura, par laimi, palīgā sauca pieaugušo. Pirmos reanimācijas pasākumus bērnam veica vietējā feldšere Judīte Veckunga. Tā kā puisēna sirsniņa vēl strādāja, ar ātro palīdzību viņu nogādāja slimnīcā Rīgā, kur mazulis ilgi ārstējās Reanimācijas nodaļā. Zēna smadzenes bija cietušas no skābekļa bada, un viņa dzīvība bija nopietni apdraudēta, taču mazais izdzīvoja. Traģiski beidzās cits gadījums pavasarī, kad 2007.gadā dzimis bērns no Sidrabenes pagasta iekrita ūdenī un noslīka. Pagājušās nedēļas nogalē uz Rīgas klīnikām pārvesti vēl divi mazie jelgavnieki, kas guvuši nopietnas galvas traumas. Viens – ar šūpolēm, otrs – vizinoties ar velosipēdu.Ā.Ozoliņa stāsta, ka arī šogad bērniem ir tās pašas traumas, par ko runāts un atgādināts ik gadu. Visos gadalaikos aktuāli ir dzīvnieku kodumi. Šovasar Jelgavas slimnīcā ārstējies mazs puisēns, kuram uzbrucis suns un sakodis viņam galvu.«Nereti ģimene aizbrauc ciemos, kur ir vēl citi ciemiņi ar suni. Parasti tiek apgalvots, ka dzīvnieks ir dresēts, labi audzināts un bērnam nav bīstams. Taču mazais to neapzinās. Pāris dzīvniekam nevēlamu darbību, un tas uzbrūk. Sekas var būt ļoti smagas,» brīdina ķirurģe.Bijuši vēl citi gadījumi, kad bērnus savainojuši suņi un kaķi, bet mediķu palīdzība meklēta novēloti. Ā.Ozoliņa atgādina, ka tas jādara nekavējoties, lai brūcēs neveidotos iekaisums un laikus varētu sākt vakcināciju pret trakumsērgu.Savukārt Valgundē zēnam iekodusi odze. Par laimi, viņam kājās bija botes, un, visticamāk, čūskas inde palikusi apava zolē, jo pēdas ādā atrasti vien rāpuļa zobu iespiedumi. Kārniņu ūdenskrātuvē čūska peldējusi pretī mazulim, kas piekrastē plunčājies, pārbiedējot viņa mammu un pašu bērnu. Ā.Ozoliņa atgādina, ka pēc čūskas koduma steidzami jādodas uz slimnīcu, lai organismā ievadītu pretindes līdzekli. Šogad no apdegumiem cietuši tik daudz bērnu kā nevienu citu gadu, stāsta daktere. Bērni galvenokārt apdedzinājušies ar karstiem šķidrumiem, piemēram, uzgāžot sev virsū verdošu ūdeni no tējkannas. Cietuši arī, iekāpjot karstos pelnos vai pieliekot rokas pie grila.«Parasti puikas skrituļdēļus aizņemas cits no cita, un tie, kuri neprot braukt, arī cieš. Zēni krīt, lauž rokas un kājas, traumē galvas, jo skrituļo un brauc bez aizsargķiverēm,» stāsta Ā.Ozoliņa. Viens puika nogādāts Rīgā Stomatoloģijas centrā, jo ar velosipēdu bija iebraucis stabā, gūstot galvas, sejas un žokļa traumas. Mazākie savaino kājas, sēžot uz velosipēda bagāžnieka un iebāžot tās riteņu spieķos. Sekas -dziļas, gūti dzīstošas brūces ar izrautiem ādas gabaliem. Daktere iesaka lietot velosēdeklīšus. Krītot no kokiem un paštaisītiem štābiņiem, traumas šovasar guvuši vairāki pusaudži. Par laimi, nav krituši pa māju logiem, bet jāatceras, ka šķietami drošos pakešniekus arī mazais cilvēks var viegli atvērt.Bīstamas ir arī šūpoles. Nupat smagu acs un galvas traumu guvis bērns, kurš piegājis par tuvu tām, kurās jau kāds šūpojās. Pēdējā laikā populāra kļuvusi lēkāšana pa batutu, bet nereti tā beidzas ar izmežģītām kājām un sasistiem vēderiem. Visdrošāk tajā atrasties pa vienam un lēkāt bez apaviem.
