Vairāk nekā 50 procentu finansējuma samazinājums būs realitāte, ar ko skolām jaunajā mācību gadā nāksies rēķināties. To Jelgavas, Dobeles un Tukuma novadu, kā arī Jelgavas pilsētas skolu un pašvaldību vadītājiem ceturtdien apliecināja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.
«Arī Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Komisija un Pasaules banka norāda, ka situācija ir dramatiska, jo visu neatkarības laiku neesam skaitījuši līdzi. Tāpēc esam tur, kur esam. Naudas izglītības sistēmai vairāk nebūs – tas ir pilnīgi skaidrs! Tāpēc jāmācās strādāt, kā atļauj mūsu līdzekļi,» uzrunājot klātesošos, pauda T.Koķe, uzsverot, ka reformas izglītības sistēmā un finansēšanas modeļa «Nauda seko skolēnam» ieviešana šajos ekonomiskās krīzes un reģionālās reformas apstākļos tomēr ir nepieciešama, jo dod liecību starptautiskajiem finanšu donoriem, ka valsts tiecas uz izglītības kvalitāti.Cer uz Eiropas palīdzību«Cerēt uz finanšu palielinājumu varam tikai no citiem avotiem, piemēram, dažādiem projektiem,» norādīja ministre, informējot, ka tuvākajās dienās Briselē paredzēta tikšanās ar ES amatpersonām, lai pārrunātu iespēju izglītībai piesaistīt vēl vairāk Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu. Jāpiebilst, ka ministrija jau paredzējusi ESF 20 miljonu latu atbalstu mērķstipendijām un pārkvalifikācijas iespēju nodrošināšanai skolotājiem, kuru pedagoģiskā likme nākamajā mācību gadā būtiski samazināsies.Tomēr konstruktīvu atbildi, kā skolām izdzīvot pēc dramatiskā finanšu un likmju skaita sarukuma, IZM pārstāvji nespēj sniegt, vien norāda, ka mazināti vairāki birokrātiski šķēršļi, piemēram, atcelts minimālais un maksimālais skolēnu skaits klasē. Pārējais paliek pašvaldību ziņā, kam jādomā, kā uzturēt savu skolu tīklu. Savukārt direktoriem pēc iespējas ātrāk jātiek skaidrībā, cik skolotājiem uzteiks darbu, lai spriestu, no kādiem līdzekļiem viņiem gādāt atlaišanas kompensācijas. Nepieņemams likmju samazinājums«Pēc šīs tikšanās zuda ilūzijas, ka varētu kas mainīties. IZM nosacījums ir skaidrs – Latvijā skolu ir par daudz!» secina Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle, piebilstot, ka jūlija beigās jāgaida Ministru kabineta noteikumi, lai varētu pieņemt nākamos lēmumus, kā skolām iztikt ar 353 likmēm (mācību plāna īstenošanai Jelgavas novadā nepieciešams vismaz 440).U.Gāle arī norāda, ka skolu tīkla lielākai optimizācijai rajonā traucē vairāki faktori, piemēram, salīdzinoši lielais skolēnu skaits, ko sarežģīti pārvietot uz citu izglītības iestādi, kā arī mazās klašu telpas. Turklāt 15 gadu laikā Jelgavas rajonā jau slēgtas deviņas skolas ar nelielu skolēnu skaitu.«Saruna ar ministri šķita diezgan formāla, jo informācija par finanšu stāvokli jau bija zināma. Algu samazinājums līdz 250 latiem vēl būtu pieņemams, bet ne likmju! Nezinu, ko teikšu pedagogiem, kurus nāksies atbrīvot,» atzīst Svētes pamatskolas direktors Edmunds Misevičs.
