Krīzes laikā algotajiem pagaidu darbiem būs arvien lielāka nozīme – dažiem cilvēkiem tā var būt vienīgā iespēja gūt ienākumus.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiālē «Ziņas» informēja, ka šā gada pirmajā pusgadā – no janvāra līdz jūnijam – algotajos pagaidu darbos iesaistīti 180 filiālē reģistrēto bezdarbnieku, no tiem 56 ilgstošie. Šo nodarbinātības pasākumu iedzīvotājiem, kuri vēršas pēc palīdzības, nereti iesaka arī pašvaldības, piedāvājot strādāt dažādos teritorijas sakopšanas un labiekārtošanas darbos.NVA Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils uzsver, ka lielākā daļa pašvaldību iesaistās algoto pagaidu darbu pasākumā. Kā aktīvākos M.Narvils minēja Jaunsvirlaukas, Valgundes, Glūdas, Līvbērzes pagastu un Ozolnieku novadu. Savukārt Jelgavā bezdarbniekus visvairāk nodarbina pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība», aģentūra «Zemgales Eko» un SIA «Sol».Uztur pilsētā tīrību«Zemgales Eko» direktora pienākumu izpildītāja Zane Ķince, kurai ir liela pieredze ar algotajos pagaidu darbos iesaistītajiem, pirms tam strādājusi arī «Pilsētsaimniecībā», uzsver, ka, pateicoties šiem cilvēkiem, mūsu pilsēta ir tīra. Algotajos pagaidu darbos iesaistītie uztur kārtībā autobusu pieturas, lasa atkritumus ielu malās, iztukšo konteinerus, slauka ietves, kā arī piedalās lielajā pavasara sakopšanā, piemēram, likvidējot nelegālās atkritumu izgāztuves. Gadā «Zemgales Eko» nodarbina 144 bezdarbniekus. Katru mēnesi no jauna tiek veidota 12 cilvēku brigāde, labākajiem darbu veicējiem sadarbībā ar NVA tiek rasta iespēja strādāt divus mēnešus, skaidro Z.Ķince. Ja šādu bezdarbnieku nebūtu, vajadzētu algot kādu firmu vai sētnieku brigādi un tad būtu pavisam citas izmaksas, komentējot pasākuma izdevīgumu, piebilst direktora pienākumu izpildītāja.Z.Ķince atzīst, ka algotajos pagaidu darbos iesaistīto cilvēku kontingents nemainoties gadiem, kas liecina, ka šie ļaudis ilgstoši ir bez darba. Viņu vidū ir bijušie ieslodzītie, cilvēki ar zemu izglītības līmeni, tādi, kuriem ir alkohola vai veselības problēmas – pirms tam strādāts kaitīgos apstākļos vai ir garīgās veselības traucējumi –, taču viņi var pietiekami kvalitatīvi veikt mazkvalificētu roku darbu.Rudenī būs pārmaiņasNo šā gada septembra NVA algoto pagaidu darbu vietā bezdarbniekiem piedāvās jaunu ES Sociālā fonda finansētu pasākumu – darba praktizēšanu ar stipendiju. Tas pēc būtības nemainīsies, tikai mērķauditorija ir mazliet cita, kā arī finansējuma avots. Turpmāk algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos varēs strādāt tikai tie bezdarbnieki, kuri nesaņem pabalstu. Pašlaik par algotajiem pagaidu darbiem valsts finansētās minimālās algas un darba devēja piemaksas vietā turpmāk bezdarbniekiem maksās 100 latu stipendiju.«Tas ir krīzes laika pasākums. Algotajiem pagaidu darbiem būs lielāka nozīme nekā līdz šim, jo ejam uz jaunu situāciju – bez darba paliek ļoti dažādi atšķirīgu profesiju cilvēki, un viņiem nav, kur gūt ienākumus. Ja pirms tam algotie pagaidu darbi galvenokārt bija domāti cilvēkiem, kuriem nav profesijas un kvalifikācijas, tad no rudens mērķauditorija būs cilvēki, pret kuriem liktenis bijis visnelabvēlīgākais, – lai viņi nekļūtu sabiedrībai bīstami,» spriež M.Narvils.
