«Uzmanību! No 1. augusta līdz 2. septembrim apmeklētājiem muzejs slēgts»
Šāda ziņa lasāma Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja mājas lapā jvmm.lv. Lai pārliecinātos par informācijas ticamību un uzzinātu ko vairāk par to, kas pašlaik notiek mūsu pilsētas galvenajā muzejā, «Ziņas» pirms gaidāmās īslaicīgās pauzes apciemoja tā direktori Gitu Grasi.«Jā, taisnība, mēs taupām līdzekļus tāpat kā jebkura cita iestāde un augustā dodamies bezalgas atvaļinājumā,» G.Grase apstiprina «Ziņu» vērojuma patiesumu.Paredzējums piepildījās– Par dižķibeli saprotams, bet kāpēc izvēlēts augusts, kad atvaļinājumu laiks ir arī potenciālajiem muzeja apmeklētājiem?No līdzšinējās pieredzes esam secinājuši, ka jūlijs un augusts apmeklētības ziņā ir tie tukšākie mēneši. Jelgava diemžēl nav no tām pilsētām, kas īpaši piesaistītu tūristus un tiktu izraudzīta kā ceļojuma iespējamais galamērķis. Izņēmums ir lielie notikumi – piemēram, Ledus un Smilšu skulptūru festivāli, tad līdztekus citiem pasākumiem cilvēki vairāk iegriežas arī muzejā.– Pavīdējusi informācija par iespējamiem darbiem muzeja apkārtnē.Jau sen bija paredzēts labiekārtot apkārtni (tiks pabeigts 2005. gadā sāktais projekts «Jelgavas muzeja ēkas fasāžu restaurācija un apkārtnes labiekārtošana» – red.), un darbu laikā apmeklētājiem nebūtu tik viegli iekļūt muzejā. Vēl nezinot par dižķibeles apmēriem, jau gada sākumā mūsu cilvēkiem smejoties teicu, ka augustā visus sūtīšu bezalgas atvaļinājumā. Gribot negribot joks pārvērtās patiesībā.Kad būsim pabeiguši iecerētos darbus, vēl atliks iekārtot liftu – pacēlāju, lai visiem būtu pieejams muzeja otrais stāvs. Ļoti ceru, ka nākamgad tas izdosies, projektā tam esam arī atlicinājuši līdzekļus.–Vai Ģ.Eliasa muzeju neuztrauc plašsaziņas līdzekļos diezgan plaši «izķidātā» muzeju reforma?Valsts muzeju reorganizācija tiešām notiek intensīvi, to varu teikt kā Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja vietniece. Mūsu muzejs ir pašvaldības iestāde, un tiešā veidā «tracis ap aģentūrām» mūs neskar.Valsts uzņēmusi kursu uz aģentūru likvidāciju, es gan uzskatu, ka no atsevišķu muzeju likvidēšanas, tos vienkārši apvienojot, neko īpašu neiegūsim. Apvienot var atbalsta funkcijas, piemēram, mūs Jelgavā apkalpo centralizēta kultūras iestāžu grāmatvedība. Protams, tādai iestādei kā mūsējā ar ceturtdaļmiljona latu budžetu tik tiešām atsevišķs bilancspējīgs grāmatvedis nav vajadzīgs. Kur tas iespējams, jāmēģina vienoties par atbalsta funkciju apvienošanu kultūras iestādēm valsts līmenī, tad būs jūtama ekonomija.Muzejs nav kultūras nams– Pēdējie gadi mūsu dzīvē bijuši visai trauksmaini un pārmaiņām bagāti. Vai, mainoties ārējiem apstākļiem, mainās muzeja apmeklētāju plūsma?Apmeklētāju daudzums ne īpaši samazinās, ne palielinās. Muzejs ir prognozējama iestāde – cilvēki jau pieraduši, ka, piemēram, reizi mēnesī ir jaunas izstādes atklāšana. Mēs īpaši nestrādājam uz ekskluzīvām lietām, lai piesaistītu apmeklētājus. Varbūt tā ir mana kļūda, bet uzskatu, ka muzejam nav jābūt kultūras namam. Īsto muzeja darbu ikdienas apmeklētājs pat neredz. Tā ir krājumu pētīšana, komplektēšana, saglabāšana. Muzejs pastāv ne tik daudz šodienai, cik nākotnei.Nelaime tā, ka jebkura vara, kas piešķir finanšu vai citus materiālos līdzekļus, tūlīt grib redzēt rezultātu, un to īpaši neinteresē, kas būs pēc 50 vai 100 gadiem. Izklaides piedāvājumus lai nodrošina citas institūcijas, kuru mūsu pilsētā nav maz.– Tieši šajā muzejā gan esmu dzirdējis ne vienu vien jauku koncertu…Tie no mums neprasa ne lielus finanšu līdzekļus, ne pārāk daudz laika. Bet vai šis piedāvājums tiek novērtēts? Cilvēku pieplūdums par to neliecina. It kā atsauksmes ir labu labās – gan par izpildījumu, gan muzeja akustiku. Jelgavnieki sūdzas, ka nav naudas ne teātriem, ne koncertiem, bet ikmēneša koncerti muzejā ir bez maksas…– Īpašā iestādē, kas orientēta uz nākotni, laikam strādā īpaši cilvēki.Muzejnieka darbs ir sirdsapziņas jautājums. Nevar izkontrolēt, cik daudz darba vajadzīgs kādam pētījumam. Piemēram, galvenais krājuma glabātājs Andrejs Dābols izstādi par Hercoga Jēkaba laukumu veidoja divus gadus.Muzeja štatā esam 28 cilvēki, sākot ar tādiem kā A.Dābols, kas mūsu muzejā ir jau vairāk nekā 40 gadu, beidzot ar jaunajiem. Par pārbaudītajiem kadriem esmu droša, jācer, ka muzejnieka sirdsapziņa piemīt arī jaunajiem.
