Ziedu nolikšana kapsētās, mītiņš kādreizējā pieminekļa vietā padomju karavīriem, kara veterānes sveikšana un visbeidzot koncerts ar salūtu Pasta salā. Tāda bija piektdiena, 31. jūlijs, kuru vieni uzskata par Jelgavas atbrīvošanas svētku 65. gadskārtu, bet citi – par dienu, kad Jelgavā ienāca PSRS karaspēks un sākās pilsētas sagraušana.
Pirmoreiz šīs dienas publiskajās norisēs piedalījās arī Jelgavas mērs Andris Rāviņš. Kopā ar Krievijas vēstnieku Aleksandru Vešņakovu viņš nolika ziedus pie pieminekļa Norauku kapsētā, kur apbedīti vairāki simti to dienu kaujās bojā gājušo krievu kareivju. «Man tas ir spļāviens sejā,» sacīja pašvaldības deputāts un vietējais TB/LNNK līderis Jurijs Strods, kurš to uztverot kā Jelgavas nodedzināšanas, nevis atbrīvošanas dienu. Viņš centīšoties noskaidrot, kāpēc A.Rāviņš to nolēmis darīt. «Es nesvinu atbrīvošanas dienu. Es eju atdot godu karavīriem, kas krituši. Protams, arī pilsētniekiem, kuri šajās dienās gājuši bojā,» «Ziņām» sacīja A.Rāviņš. Uz jautājumu, kāpēc šajā datumā nav to darījis citus gadus, viņš atbildēja, ka neesot bijis tādas izdevības. «Diemžēl vēsture mūsu tautu vairākkārt nostādījusi frontes līnijas pretējās pusēs. Manuprāt, visi kritušie karavīri ir upuri un cieņas parādīšana kritušajiem nav saistāma ar politisko uzskatu paušanu vai vēstures traktēšanu», skaidro mērs. Tomēr pilsētas galva neslēpj, ka būtiskas ir arī ekonomiskās intereses. «Jelgavai izveidojusies laba un veiksmīga sadarbība ar Krieviju. Tā veicina ne tikai pilsētas ekonomisko izaugsmi un kultūras sakarus, bet arī sabiedrības vienotību,» teikts preses sekretāres nosūtītajā A.Rāviņa skaidrojumā. «Ziņām» kā pozitīvos sadarbības piemērus viņš minēja gan topošo «Amo Plant» rūpnīcu, kurā ir Maskavas līdzfinansējums, gan kontaktus ar Pleskavu, gan tikko notikušo Kirovas mēra un uzņēmēju vizīti. «Politika ir politika, un tajā kaut kāds manevrs jāizvēlas. Mums jādomā, kā no bedres ārā līst, tāpēc viņa rīcība šajā situācijā ir saprotama. Naudas rullim ir svars visā pasaulē,» saka Jelgavas Latviešu biedrības vadītājs Paulis Rēvelis, gan uzsverot, ka pilsētas mēram līdzīga cieņa būtu jāizrāda arī citiem kritušajiem karavīriem, lai kurā pusē tie cīnījušies. Viņš šajā gadījumā saskatot līdzību ar eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas daudz analizēto lēmumu doties uz uzvaras dienas svinībām Maskavā.Pirms ziedu nolikšanas kapsētā A.Rāviņš un A.Vešņakovs tikās pusstundu ilgā sarunā, kurā arī esot sprieduši par ekonomisko sadarbību.
