Ja par rapšu tonnu varēs saņemt virs 200 latiem (ar PVN), tad lauksaimnieki izdzīvos, spriež Glūdas pagasta zemnieks Juris Kaņepe, rēķinot, ka no hektāra vajadzētu iekult vismaz trīs tonnas šā eļļas auga. Pašreizējā rapšu tirgus cena raizes vēl nesagādā, tomēr lielākie ražas glabātāji, kas to nepārdod uzreiz, standarta līgumos cenu paredz pieticīgāku.
Katru gadu kooperatīvs «Latraps» pirmssezonas kopsapulcē tiekas ar saviem biedriem, lai izrunātu 2009. gada sezonas darba kārtību un cenu veidošanās mehānismu. Atbilstoši pēdējo gadu praksei arī šogad kooperatīvs biedriem piedāvā slēgt divu veidu līgumus – standarta produkcijas piegādes un fiksēto cenu.Kvieši – 67, rapši – 154 lati tonnāPirms divām nedēļā 21. jūlijā «Latraps» nosauca cenas standarta produkcijas piegādes līgumiem, un pārtikas kviešiem tie ir 67 lati par tonnu (bez PVN), lopbarības labībai – 60, bet rapšiem – 154 lati. «Par šādām cenām zemnieki piegādās izaudzēto produkciju kooperatīvam, pilnībā uzticot to tālākai realizācijai, pēc kuras tiks veiktas atbilstošas cenu korekcijas,» skaidro kooperatīva sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Krauze. Tas nozīmē, ka pēc produkcijas piegādes sezonas beigām turpināsies aktīva graudu realizācija, kurai noslēdzoties «Latraps» veiks pārrēķinus, lai noteiktu piemaksu apmēru. Tās, summējoties ar sākotnējo cenu, veidos gala maksu, ko saņems kooperatīva biedri par 2009. gadā piegādāto produkciju.Līdzšinējā pēdējo gadu pieredze rāda, ka standarta cenai parasti bijušas piemaksas, nevis samazinājumi. Pagājušajā sezonā līdz ar krīzes sākumu kooperatīvam izdevies saviem biedriem noturēt solīto standarta cenu, taču nācies iztikt bez piemaksām. Pērnvasar līgumos par rapšu realizāciju noteiktā cena bija 240 latu (bez PVN). Zemnieks J.Kaņepe atceras – ja citi ražas uzpircēji jau ziemas vidū iepirkuma cenu samazinājuši, kooperatīvs to noturējis 240 latu apmērā. Katru dienu seko tirgus cenaiOtrs «Latraps» līgumu variants ir fiksētas cenas līgums. Kopsapulcē tika nosauktas dienas cenas: kviešiem atkarībā no kvalitātes tā bija robežās no 68 līdz 101 latiem (bez PVN), bet rapšiem – 174 lati par tonnu. Izvēloties šo līguma variantu, biedri kļūst par patstāvīgiem tirgus dalībniekiem, realizējot produkciju atbilstoši konkrētās dienas cenai, kas ir mainīgs lielums. Fiksētā cena ir gala cipars, un, izvēloties šo variantu, zemnieks zaudē tiesības saņemt produkcijas cenu pārrēķinu jeb piemaksu, toties katrs pats var būt situācijas noteicējs un izvēlēties piemērotāko mirkli, kad realizēt savus graudus par visizdevīgāko cenu.Piemēram, saimniecības «Ziemeļi» īpašnieks J.Kaņepe neslēpj, ka jau aprīlī noslēdzis fiksēto cenu līgumu par 300 tonnu rapšu pārdošanu. Vienubrīd cena pat uzkāpusi virs 320 eiro par tonnu, bet, kad līgumu slēdza J.Kaņepe, rapšu cena tā dēvētajā biržā bija jau 317 eiro jeb ap 222 latiem tonnā.Padevies pavasarī sētais Runājot par iespējamo ražību, zemnieki pagaidām izsakās atturīgi. «Šogad labi audzis viss, kas sēts pavasarī,» J.Kaņepe prognozē, ka no vasaras kviešiem varētu iekult pat piecas tonnas no hektāra. Pēc sējas uznākušās lietavas palīdzējušas labībām labi sadīgt, un atšķirībā no ziemājiem tās nav cietušas agri pavasarī, kad ilgstoši nevarēja uzbraukt uz lauka un laikus piebarot ziemas rapšus un kviešus. Kaut arī ziemas kviešu pļauja vēl nav sākusies, zemnieki šiem graudaugiem prognozē augstu kvalitāti.Šīs sezonas tendence liecina, ka rekordražu nebūs, jo no hektāra iekuļ no 1,5 līdz 2,5 tonnām rapšu, secina «Latraps» pārstāve. Kooperatīva pieņemšanas punktos līdz pagājušās nedēļas beigām zemnieki piegādājuši ap 2080 tonnu ziemas miežu un 7200 tonnu ziemas rapšu, no tiem 6400 tonnu ievests Elejas objektā. Ienākušas arī pirmās pāris kravas ziemas kviešu. «Izskatās, ka šī nedēļa jau būs daudz saspringtāka,» saka E.Krauze. Mitrums piegādātajai produkcijai svārstās robežās no astoņiem līdz 14 procentiem, kas vērtējams kā pozitīvs rādītājs, tomēr ikdienas lietavu dēļ aktīvākā sezona vēl nav sākusies. Ražas prognozes šai sezonai, t/haZiemas rudzi 3Ziemas kvieši 3,8Tritikāle 2,5Vasaras kvieši 2,8Mieži 2,2Auzas 2,1Griķi 0,8Ziemas rapši 2,5Vasaras rapši 1,4Avots: Latvijas Lauku konsultāciju centrs
