Netradicionālās lauksaimniecības nozare – smiltsērkšķu audzēšana – arī krīzes laikā var būt peļņas avots.
«Es neesmu māksliniece, visu sarēķinu,» tā par savu nodarbi – smiltsērkšķu audzēšanu un sulas spiešanu, kas vienlaikus ir bizness, iztikas avots ģimenei, hobijs un dzīvesveids, – teic Tērvetes novada zemnieku saimniecības «Dzintarlāči» saimniece Liena Gulbe, kas agrāk nodarbojusies ar trikotāžas apģērbu modelēšanu.Strādā visu gaduVasarā tēva mājas «Dzintarlāči» Lienai, kura joprojām «ar vienu kāju ir Rīgā,» ir brīvdienu māja. Savukārt savulaik par ES SAPARD programmas līdzekļiem uzbūvētā pirtiņa tiek izīrēta arī tūristiem, un saimniecība ir lauku tūrisma asociācijas «Lauku ceļotājs» biedre. Tomēr rosība saimniecībā neapsīkst visu gadu, un galvenie tās «vaininieki» ir krūmi ar pelēcīgi zaļām lapām un skābām dzelteni oranžām, vitamīniem bagātām ogām – smiltsērkšķi. «Dzintarlāčos» ar tiem apstādīti septiņi hektāri, ražojošie krūmi ir divos. Tiklīdz saņemts pasūtījums, rudenī pēc ražas novākšanas sasaldētās ogas ziemā pirts telpā tiek atkausētas, un no tām ar pusprofesionālu spiedi Liena iegūst sulu. Svaigi spiestu to saimniece pilda plastmasas pudelēs un piegādā uz mājām vai darba vietām saviem klientiem, viņu vidū ir arī jelgavnieki. Dažkārt daļa ražas tiekot pārdota uzpircējiem, un smiltsērkšķi no Tērvetes novada ceļo uz Zviedriju, Somiju, Vāciju.Vēl arvien brīva nišaInterneta mājas lapa www.zeltoga.lv vēsta, ka Latvijā smiltsērkšķus audzē plantācijās, kuru kopējā platība ir aptuveni 100 hektāru. Lielākā daļa audzētāju apvienojušies Latvijas Augļkopības asociācijas Smiltsērkšķu audzētāju sekcijā, kas darbojas kopš 2001. gada. Latvijā dažu smiltsērkšķu komercdārzu platība sasniedz 30 hektāru, tie ir vieni no lielākajiem Eiropā. Latvijas Augļkopības institūtā veido jaunus smiltsērkšku produktus, bet Lauksaimniecības universitātē veic nozīmīgus pētījumus par to ražas novākšanas tehnoloģijām un lapu izmantošanu. Jelgavas pusē smiltsērkšķu platības vēl nemana, taču ap Dobeli ir samērā daudz komercdārzu – viens audzētājs Kroņaucē, divi Auces pusē, no tiem vienam ir sava sulas ražotne, bet otrs ogas eksportē uz Vāciju, zina teikt Liena. Viņa pazīstot ap 30 Latvijas smiltsērkšķu audzētāju, daudz to esot Talsu un Tukuma pusē. Reizi gadā Latvijas Augļkopības asociācijas Smiltsērkšķu audzētāju sekcijas biedri, tostarp «Dzintarlāču» saimniece, tiekoties, lai pārrunātu nozares jaunumus.Daudz jaunu ideju Tērvetes novada smiltsērkšķu audzētāja guvusi, viesojoties Vācijā. Tur šo derīgo ogu audzētāji no sulas spiešanas procesā pāri palikušajiem biezumiem iegūst eļļu. Savukārt kādā stendā benzīntankā Liena redzējusi pārdošanā izliktu smiltsērkšķu tēju. Var iegādāties arī no šīm ogām gatavotu liķieri un vīnu. Vācijā un Austrijā šādu produkciju ražot mājās ir ļoti populāri. Kāpēc Latvijā nav mājražošanas? Tāpēc, ka pie mums kontroles dienesti nevis palīdz sakārtot ražošanu, bet ir represīvi – ierodas tikai, lai uzliktu sodu, spriež audzētāja.Drīz sāksies ražas laiksSmiltsērkšķu raža ienākas augusta otrajā pusē, bet īstais ogu vākšanas laiks būs septembra sākumā un vidū. Uz lauka vākt ražu dodas visa Lienas ģimene, bērnus ieskaitot, jo tieši viņi ar saviem mazajiem pirkstiņiem esot vislabākie ogu lasītāji. Ražas laikā iespēja nopelnīt tiek dota arī vietējiem bērniem. Dienā viens cilvēks var salasīt sešus līdz desmit litrus smiltsērkšķu. Ražu vāc, augam ar dārza šķērēm nogriežot zarus kopā ar ogām, pēc tam tos sasaldējot, nokratot un sasaldētā stāvoklī attīrot no piemaisījumiem. Lai krūms ražotu arī turpmāk, pilnībā visu nogriezt nedrīkst – no 30 līdz 50 procentu zaļās masas jāatstāj. Šādi ogas novākt var ātri, bet jārēķinās ar ražu tikai katru otro gadu, jo smiltsērkšķiem tās aizmetas uz iepriekšējā gada dzinumiem. Lai ražu iegūtu ik gadu, jāveido divu pamīšus novācamu lauku stādījums. No hektāra parasti ievāc 2,5 – 3 tonnas smiltsērkšķu, bet var arī iegūt četras piecas tonnas.Problēmas ražas novākšanas laikā sagādā putni – tie «Dzintarlāčos» apēduši pirmo smiltsēršķu ražu. Trīs dienas – un ogu uz lauka vairs nebija, atceras Liena. Ne dažādus biedētājus, ne gāzes lielgabalus putnu aizbaidīšanai saimniecībā nelieto – galvenie apkarotāji esot bērni ar savām skaļajām balsīm.Saldētava – par dārguPašai saldētavas Lienai nav, tāpēc novāktās smiltsērkšķu ogas tiekot glabātas pie paziņas Vītiņos. Savulaik raža pārdota arī pārstrādes uzņēmumam Pūrē. «Pašlaik savu saldētavu iegādāties nav rentabli un ir par dārgu. Tad nāktos būvēt pilnīgi jaunu ēku, kur iekārtas izvietot. Bet brīvu telpu, ko pielāgot, man nav,» spriež Liena. Saimniece neslēpj, ka viņai esot labi zināma ES projektu apguves «virtuve» un, pirms rakstīt kādu jaunu projektu, to vēl labi apdomāšot. Kamēr ražošana ir izaugsmes procesā, nav nostabilizējusies, iet uz banku pēc kredīta neesot jēgas, piebilst audzētāja. Pagaidām viņai pastāvīga darba neesot, ir tikai zemnieku saimniecība. Šur un tur Liena vēl radoši piestrādājot un teic – esot labi, ka vīram ir savs transporta bizness, kas palīdzot stutēt saimniecību. Tajā pašā laikā Liena nenoliedz, ka arī ar smiltsērkšķiem var nopelnīt un pagājušajā ziemā tie pat izvilkuši ģimeni. Pirms šā biznesa viņa Rīgā strādājusi salonā «Beate» par trikotāžas apģērbu modelētāju, pēc tam ieguvusi augstāko izglītību ekonomikā.Ražas laikā cilvēki var braukt uz «Dzintarlāčiem» un paši lasīt sev smiltsērkšķu ogas. Šāds pakalpojums iekļauts arī saimniecības tūrisma piedāvājumā. Taču latvieši ir tāda dīvaina tauta – nebrauc un nelasa. Turpretī, viesojoties pie radiem Kanādā, Liena redzējusi, kā ražas laikā uz dažādiem komercdārziem cilvēki ogas dodas lasīt veselām ģimenēm un pēc tam savākto konservē ziemai.
