«Ja valsts neatradīs papildu finansējumu slimnīcu uzturēšanai, arī Jelgavas slimnīcai jau drīzumā var iestāties maksātnespēja,» atzīst Jelgavas slimnīcas valdes loceklis Andris Ķipurs. Pateicoties veiksmīgam iepriekšējo gadu darbam, pagaidām tā strādā bez parādsaistībām, nav atteikusies no plānveida operācijām un darbiniekiem nav jādodas bezalgas atvaļinājumos, kā tas ir citur reģionos, bet drīz vien «slimnīcas kase» būšot iztukšota.
Jelgavas pilsētas slimnīca līguma grozījumus ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA) gatava parakstīt tikai ar nosacījumu, ka medicīnas iestādei tiek piešķirts lielāks finansējums, nekā pašlaik līgumā piedāvāts. Pretējā gadījumā maksātnespēja iestāšoties jau rudenī. Iestādes valdes loceklis Andris Ķipurs stingri norāda, ka finansējumam jāpaliek vismaz tādā līmenī, kāds tas bija pirmajā pusgadā jeb 227 tūkstošiem latu mēnesī, pretējā gadījumā jau tuvākajā laikā slimnīcai iestāsies maksātnespēja. Patlaban piedāvāti tikai 92 tūkstoši latu mēnesī, un, pēc valdes locekļa teiktā, ar tiem nepietiktu pat 400 iestādē strādājošo minimālās algas izmaksām, nemaz nerunājot par nodokļu nomaksu un ar iestādes uzturēšanu saistītajiem izdevumiem. «Algām vien mēnesī nepieciešami vairāk nekā 120 tūkstoši latu, bet vēl ap 100 tūkstošu, lai norēķinātos par komunālajiem pakalpojumiem, ēdināšanu, liftu uzraudzību un ar citiem pakalpojumu sniedzējiem. Ja tā mums nav, izdzīvot nevaram,» skaidro A.Ķipurs. Taupa uz visuTaupības režīms «iedarbināts» jau gada sākumā, kad iestādē strādājošo algas samazinātas par 20 procentiem, un tikko kā tās apcirptas otrreiz.«Pirmajā reizi noņēmām procentuālās piemaksas par darba stāžu, virsstundām un nakts darbu, atstājot vien likumā noteikto piemaksu apmēru. No 1. jūlija bijām spiesti algas samazināt vēl, ārstiem pat līdz 30 procentiem par likmi, un daži speciālisti pašlaik saņem pat divreiz mazāk nekā pagājušajā gadā,» skaidro A.Ķipurs. Jau pirmajā pusgadā par 40 procentiem sarukusi arī slimnīcas vadītāja alga, kas tagad ir 1720 latu pirms nodokļu nomaksas, taču drīzumā ar Jelgavas Domes lēmumu tikšot samazināta vēl. Šogad darbs uzteikts 28 slimnīcā strādājošajiem – galvenokārt tehniskajiem darbiniekiem. Iestāde arī pārtraukusi līgumsaistības ar lielāko daļu pakalpojumu sniedzēju, tajā skaitā ar firmu, kas veica medicīniskās aparatūras apkopi un uzraudzību.Dzīvojuši ar prātuLabajos gados ik gadu Jelgavas slimnīca pelnījusi ap 100 tūkstošu latu. Tie palīdzējuši segt kredītus par iegādāto aparātu, darbiniekiem maksāt piemaksas un atlicināt līdzekļus slimnīcas attīstībai.«Šodien mēs to izjūtam divtik, jo atšķirībā no citām iestādēm mūsu darbiniekiem nav jādodas bezalgas atvaļinājumos, pacientiem pašiem nav jāmaksā par zālēm, tiek nodrošināta plānveida medicīniskā palīdzība, tajā skaitā operācijas. Pašlaik mums ir viena no labākajām situācijām Latvijā, jo slimnīcai nav ne ilgtermiņu saistību, nav arī kredītsaistību par lielu aparatūru un citiem izdevumiem,» uzskaita valdes loceklis. Taču arī Jelgavas slimnīca neesot bezizmēra un valsts plānotais finansējums otrajam pusgadam – 810 tūkstoši latu – esot galīgi nepietiekams. To, cik nepieciešama ir slimnīca, A.Ķipurs ilustrē ar piemēru no statistikas – 92 procentos gadījumu pacientiem tiek sniegta akūta palīdzība un tikai astoņos procentos plānveida.
