Sarunas ar Jelgavas svētceļniekiem Skaistkalnē, kad veikta trešdaļa ceļa uz svētkiem Aglonā.
Jo tālāk uz dienvidaustrumiem no Jelgavas un Rīgas, jo apdzīvotās vietas kļūst retākas, vairāk neapstrādātu, krūmiem aizaugušu lauku, brikšņu, kur, garām ejot, redzēta pat odze. Maršrutā plānoto vakarā sasniedzamo ciemu un mazpilsētu nosaukumi Ērberģe, Nereta, Subate iegūst tādu kā iekarojamu kalnu virsotņu oreolu. Tās tuvojas tikai ar nogurdinošu, vienmuļu un pacietīgu darbu, liekot soli pēc soļa. Taču, kā ierasts, viss svētceļojumā iet pēc plāna. «Ziņas» tā dalībniekus lūdza uz sarunu Skaistkalnē, kur viņi uz dienu bija apstājušies, lai svinētu Kanepenes svētkus, kas veltīti ģimeņu labklājībai, un atpūtinātu nogurušās kājas. Ar bērnu ratiņiem vieglāk«Sākumā to uztver kā slogu, bet, jo tuvāk Aglonai, jo vairāk cilvēki aptiek, ka bērnu ratiņu stumšana atvieglo iešanu. Tad ik palaikam kāds prasa: «Drīkst, es pastumšu?» stāsta svētceļojuma dalībniece Baiba Ozola. Viņas ģimene, kopā astoņi cilvēki, uz Aglonu devušies ar diviem bērnu ratiņiem. Tajos brauc pusgadu vecais Ernests, divgadīgā Anna, četrgadīgais Kārlis. Sešgadīgā Marta lielu ceļa daļu iet pati savām kājām, taču arī viņai ir vieta ratos, tā gan dažbrīd jādod arī vienam otram vecākam bērnam. Piemēram, sasāpas vēders no ceļā satikto līdzjutēju laipni dotajiem āboliem vai plūmēm, smeldz vakara futbolā uzsistais celis. Tulznas rodas negaidītiViena no izplatītākajām parādībām, ar kuru svētceļniekiem nākas sadzīvot, ir tulznas. «Tici vai ne, bet pa to mazo ceļa gabaliņu no RAF mikrorajona līdz katoļu baznīcai man uz pēdas uzmetās tulzna. Ne apavi jauni, ne kāds cits redzams iemesls. Nevaru saprast,» saka inženieris un skolotājs Jānis Počs. Ikdienā viņš kājām daudz staigājot, un tādas tulznas nekad agrāk nebija metušās, bet te – pārgājiens vēl nav sācies, un lūdzu! Jānis nav katoļu draudzes loceklis, taču lēmums par piedalīšanos šādā svētceļojumā viņam briedis jau vairākus gadus. Dienu iepriekš viņš konkrēti vēl nav zinājis – ies vai ne. Izlasījis paziņojumu uz baznīcas durvīm, domājis, taču tad viss tā iegriezies, ka apņēmies un gājis. Ar tulznām svētceļojumā sadzīvo arī otrs vīrs, kuram pāri piecdesmit, – Rolands Koke. Arī viņš brīnās, kur tādas radušās. Strādājot celtniecībā vai autoservisā, uz kājām nācies būt pat sešpadsmit stundu dienā, taču viņš izticis bez tulznām. Viena no receptēm, kas šādā reizē palīdzot, ir tulznas caurdurt ar tīru adatu un diegu. Rolands dod priekšroku sandaļu un zeķu mīkstināšanai ar medicīnisku kompresi. «Iespējams, sākumā biju uzvilcis nepiemēroti plānas zeķes. Tās, ceļā pieputot, sāka darboties kā smilšpapīrs,» Rolands spriež, kā ticis pie tulznām. Viņš brīnās par bērniem. Tiem ceļā brīžiem iet grūti, apnicīgi. Taču, nonākuši kārtējā galapunktā, viņi ņemas rotaļāties un skriet it kā nogurdinošā pārgājiena nebūtu bijis. Bērnu čalas netraucējot pieaugušajiem nodoties nopietnām pārdomām par dzīvi, lūgšanām. Šajā sakarā gan svētceļojumā tiek ievērota stunda, kad visi turpina iet klusējot. Atbalso ciema mājasDivdesmit trīs gadu vecajam jelgavniekam Dzintaram Melnstrazdam šis ir piektais svētceļojums, taču Aglonas svētkos viņš gatavojas piedalīties jau piecpadsmito reizi. Šī tradīcija viņam tuva kopš bērnības. «Šogad svētceļojumā ir mazāk jauniešu, nav kas piespēlē ģitāru un arī mazāk skan jautrās dziesmas, bet citādi nav ne vainas,» spriež puisis. Viņam tuva ir māksla, taču maizi pelnīt iznāk ar dažnedažādiem amatnieku darbiem. Puisis domā, ka varbūt varētu sapelnīt naudu un izmācīties par bārmeni. Profesionālajā izvēlē īstas skaidrības pagaidām nav. Svētceļojuma vajadzībām viņš uztaisījis bungas. Tās ir vieglas un rezonējot, piemēram, ar Vecsaules ciema māju sienām. Skan vareni. Bez bungām būtu grūta iešana. Ritms palīdz, un laiks ir labs. Lietus svētceļniekus pagaidām pārsteidzis tikai divas reizes. Pirms vienas tādas apstājusies pretimbraucoša mašīna, un šoferis nobrīdinājis: tūlīt mākonis būt klāt! Tiklīdz pēdējais uzvilcis lietusmēteli, sācies neliels gāziens, kas, pateicoties savlaicīgajam brīdinājumam, nevienu nav izmērcējis, tikai noskalojis ceļa putekļus.
