Ar vienu pieteikto projektu Jelgava izrādījusies viena no pasīvākajām daudzdzīvokļu māju siltināšanai paredzētā ES līdzfinansējuma apgūšanā. Vairākus pieteikumus spējusi sagatavot ne tikai Valmiera un Rīga, bet arī Rēzekne, Cēsis, Limbaži un vairākas citas pilsētas.
SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) tehniskais direktors Uldis Lazdiņš situāciju skaidro ar lielo sociālo spriedzi. Aptaujājot ap 60 NĪP pārziņā esošo māju un piedaloties iedzīvotāju sapulcēs, nācies secināt, ka lielākoties iedzīvotāji, arī pensionāri, nav pret ēku siltināšanu, taču piebilstot – pašlaik nevaram to atļauties. Tomēr māju siltināšana pilsētā pa vienai ēkai ejot uz priekšu. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstam pieteiktajam namam Raiņa ielā 3 tuvākajā laikā sekošot māja Mātera ielā 33, un rindā esot vēl viena, kuras adresi U.Lazdiņš pagaidām nevēlējās atklāt. Kā ziņots, no šīs programmas tiek segti 50 procenti izmaksu, iedzīvotājiem ar kredīta palīdzību jāmaksā pārējais, taču paredzams, ka papildu izmaksas kompensēs zemāks apkures rēķins.Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojumu rekordiste iesniegto projektu skaita ziņā – 14 – ir Valmiera, kurā padomju laiku ēku siltināšanas vezums atšķirībā no Jelgavas iekustināts jau pirms vairākiem gadiem, paredzot pašvaldības finansiālu atbalstu. SIA «Valmieras namsaimnieks» valdes priekšsēdētājs Egils Kaužēns «Ziņām» stāsta, ka darbā ar iedzīvotājiem svarīgi rādīt nosiltināto māju piemērus, akcentēt siltuma patēriņu pirms un pēc siltināšanas un uzsvērt, ka radušos ekonomiju var novirzīt kredīta dzēšanai. Jāatgādina arī par ēkas vērtības un ilgmūžības paaugstināšanos un uzturēšanas izmaksu samazināšanos. Liela nozīme, pēc E.Kaužēna teiktā, ir aktīvai nama padomei un māju vecākajiem, jo rosīgākie uzkurina pārējos. Ar nelabvēlīgu kontingentu gan nekāda siltināšana neiznākot. Svarīgi cilvēkiem arī stāstīt, ka neviens neliek uzreiz ņemt kredītu, vispirms tikai jāpiesakās atbalstam.Lai popularizētu Latvijā jau nosiltinātās mājas un ieguvumus to iedzīvotājiem, EM plāno sākt informācijas kampaņu sadarbībā ar pašvaldībām un reģionālajiem masu medijiem. Tā arī nolēmusi stipri atvieglot pieteikšanos līdzfinansējuma saņemšanai. Līdz šim bija noteikts, ka viena projekta maksimālais finansējums ir 100 tūkstoši latu, bet tagad plānots to atcelt, vienlaikus saglabājot nosacījumu, ka finansējums nepārsniedz 35 latus uz kvadrātmetru. Paredzēts arī atcelt prasību pēc izziņas, ka dzīvokļu īpašnieku parādsaistības nepārsniedz 15 procentu, un stipri vienkāršot iesniedzamos dokumentus. Jelgavā pašlaik pilnībā nosiltināts tikai 4. līnijas 1. nams, un nupat sākti darbi Helmaņa ielā 3. Abos kopējās izmaksas ir vairāk nekā 200 tūkstoši latu, no kuriem pusi naudas dod Vācijas Vides ministrija. Pieteikumi pirmajās trīs kārtās ERAF programmai 46 projekti Prasītais līdzfinansējums – 2,2 miljoni latu Kopējais dzīvokļu skaits – 2036 Lielākā daļa māju – virs 60 dzīvokļiem Plānotais siltumenerģijas ietaupījums – 43 procenti gadā Pilsētas, kuras iesniegušas vairākus pieteikumus, – Valmiera (14), Rīga (6), Ventspils (4), Rēzekne (4), Liepāja (4), Limbaži (3), Cēsis (2), Jēkabpils (2). Jelgavas vienīgais projekts – Raiņa ielā 3
