Jelgava uz Latvijas fona izcēlusies ar valsts ceturtajai lielākajai pilsētai netipiski zemu aktivitāti visās pilsētās aktuālajā mājokļu siltināšanas jomā – lai pretendētu uz ES līdzfinansējumu, starp 46 pieteikumiem no mūsu pilsētas iesniegts tikai viens.
Ja pirmajā mirklī šādu pasivitāti gribētu norakstīt kā latviskās mentalitātes īpatnību, vietā būtu atcerēties, ka, piemēram, no iedzīvotāju skaita ziņā krietni mazākās Valmieras vēlmi saņemt līdzekļus izrādījušas 14 mājas. Zināms, ka nereti kā būtiskākais iemesls gurdenumam tiek piesaukta ekonomiskā situācija – sak, krīze, nevaram jau atļauties. Patiesībā minētais aizbildinājums ir nulles vērtē. Ziema mūsu platuma grādos agrāk vai vēlāk pienāk ik gadu ar visām no tā izrietošajām sekām, un apkures rēķini skrien stāvus debesīs. Būtiskākais jautājums ir – vai iedzīvotāji vēlas tos 50, 70 vai ciktur latus mēnesī maksāt par daļēju pagalma apsildīšanu vai par mājokļa apkuri plus kapitālieguldījumiem ēkā?Pirmajā gadījumā notiek naudas kaisīšana vējā – milzu summas tiek samaksātas, pretī saņemot siltumu, kas iekštelpās saglabājas, saudzīgi sakot, nepietiekami. Izvēloties siltināt, gan samazinās apkures rēķini, gan palielinās mājokļu vērtība. Tad kādēļ jūs, kuriem līdzekļu nav daudz, esat gatavi gadu no gada maksāt milzu naudu par knapi jūtamu siltumu?Vietā arī jautāt, cik lieli «nopelni» iedzīvotāju pasivitātē ir vietvarai un ar to saistītajam apsaimniekošanas uzņēmumam. Ja sākumā tiek piedāvāts nama siltināšanas projekts par nepilniem 300 tūkstošiem latu, bet pēc tam «izrādās», ka tāmi var samazināt par ceturto daļu, rodas iespaids, ka sākotnēji kādam bijusi vēlēšanās «nosmelt krējumu», un lai tad iedzīvotāji kā tādi muļķīši maksā bankai. Tātad izvēle ir vēl nepatīkamāka – maksāt par siltumu «caurā» mājā, uzņemties kredītsaistības, sedzot «uzpūstas» izmaksas vai izmisīgi doties cīņā ar vējdzirnavām un «uzpūtējiem» iebakstīt, kurās ailēs prasītās summas teju vai sit pušu pat «trekno» gadu līmeni. Vai atradīsies daudz tādu, kas spēs šo funkciju veikt? Diezin vai, taču, kamēr vien pamatoti saglabāsies iespaids, ka aiz katra līdzīga projekta stāv kāds Ostaps Benders, ar daudzdzīvokļu «kastīšu» siltināšanu mūsu pilsētā būs bēdīgi, un iedzīvotājiem atliks vien paļauties uz globālo sasilšanu.
