Jelgavas Autobusu parka valdes locekli un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidentu Pēteri Salkazanovu intervē Evita Puriņa.
– Pirms pāris nedēļām ievērojami samazinājāt reisu skaitu, atceltas vairākas atlaides dažādām iedzīvotāju grupām un par atsevišķām joprojām nav skaidrības. Laikraksts gandrīz ik dienu saņem zvanus no iedzīvotājiem, kuri ir ļoti neapmierināti. Runājot par atlaidēm, vispirms jāsāk ar to, ka valsts visas Latvijas pārvadātāju budžetu samazinājusi par 7,5 miljoniem latu, un tas rada ļoti lielas problēmas. Pēc trīsreizējas skatīšanas valdība pagājušonedēļ beidzot pieņēma lēmumu, bet tas neapmierina pārvadātājus. Līdz šim valsts autopārvadātājiem sedza 35 procentus zaudējumu, kas mums šogad būtu 400 000 latu, bet tagad valdība no tā atteikusies. Šie 35 procenti skar 1. un 2. grupas invalīdus, bāreņus, pirmsskolas vecuma bērnus, studentus. Saskaņā ar ES regulu tas, kurš piešķir atvieglojumus, tos arī sedz. Ja valsts izsvītro 35 procentus, tad tai jāizsvītro visas atvieglojumu kategorijas. Atvieglojumus skolēnu braukšanai pilsētas Dome jau nolēmusi segt no sava budžeta, bet pārējām iedzīvotāju kategorijām nav seguma ne valsts, ne pašvaldības budžetā. – Satiksmes ministrija norāda, ka valsts daļa – minētie 35 procenti – noņemti, bet 65 procenti, kas jāsedz pašvaldībai, taču paliek. Arī pašvaldības budžets ir sarucis. Pagājušogad no pilsētas saņēmām miljonu latu, bet šogad ir tikai 600 tūkstoši, tāpēc par 30 procentiem samazināts reisu skaits, samazināts darbinieku skaits, algas, veikta iekšēja pārstrukturēšana. – Kāda ir jūsu alga?1240 latu mēnesī. – Kas notiek ar atlaidēm invalīdiem, kuri līdz šim braukuši bez maksas?Tāpat kā līdz šim 1. un 2. grupas invalīdi brauc bez maksas līdz likuma grozījumiem, kas pašlaik ir trešajā lasījumā Saeimā. Tajos paredzēts, ka 2. grupas invalīdi un 1. grupas invalīdus pavadošās personas varēs saņemt 50 procentu atvieglojumu, bet tas būs pēc likuma pieņemšanas. Taču jau no 1. jūlija valsts tos nesedz, paredzot, ka turpmāk tas jādara pašvaldībai. Pilsētai naudas nav, tāds finansējums nav paredzēts, līdz ar to veidojas situācija, ka mēs turpinām vadāt bez maksas pasažierus un nesegtie zaudējumi ik mēnesi veido ap 40 tūkstošiem latu. Nav finansiāla seguma, tāpēc Pašvaldību savienības pārstāvji sarunās ar Satiksmes ministriju mēģinās rast risinājumu, ja ne, sniegs sūdzību Satversmes tiesā. Jelgavā katru mēnesi ir 38 – 39 tūkstoši invalīdu braucienu. Sareizinām šo skaitli ar 40 santīmiem, veidojas nauda, kas nav ienākusi mūsu kasē. – Ja nauda netiek piešķirta, vai tas nozīmē, ka viņiem tomēr par biļeti būs jāmaksā?Invalīdi joprojām būs jāpārvadā ar atvieglojumiem arī tad, ja zaudējumus neviens nesedz, jo mums jāpilda likums. Taču vistraģiskākā situācija ar 1. septembri būs saistībā ar pirmsskolas vecuma bērniem. Viņi līdz šim varēja braukt bez maksas, bet tagad būs jāmaksā pilna cena, ja vien līdz tam dome nepieņems noteikumus, kas to maina. Tas tāpēc, ka pašlaik nav neviena normatīvā akta, kas lielajās pilsētās viņiem paredzētu atvieglojumus. – Vai zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšana jums rada kādas izmaksas?Valdības noteikumi par tarifu veidošanas kārtību paredz, ka pārvadātājs visus izdevumus izdala ar to pasažieru skaitu, kas brauc autobusā, – vai tie ir mazi bērni, vai invalīdi, vai skolēni. Tādējādi veidojas 40 santīmu par vienu braucienu. Ja kādas kategorijas brauc bez maksas, mēs šos 40 santīmus nesaņemam, un tie ir mūsu zaudējumi, kas jāsedz kādam citam. – Vai risinājums ir tikai papildu finansējums? Tikai. Vai arī jāsvītro atvieglojumi un jāiekasē pilna cena. Kad valstij bija jānoņem 7,5 miljoni, mēs – Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija – ar ministru vienojāmies, kāds varētu būt segums šai naudai. Viens no priekšlikumiem bija svītrot visas atvieglojumu kategorijas un kompensēt tās iedzīvotājiem pabalstu vai kādā citā veidā, piemēram, palielinot invaliditātes pensiju. Tas netika atbalstīts.– Likt invalīdiem un maziem bērniem braukt par pilnu maksu faktiski būtu apvērsums. Nevienā Eiropas valstī tā nav. Arī pirmsskolas bērniem biļete netiek prasīta. Tagad iznāks tā – iekāps māte ar zīdaini, un vadītājs liks pirkt divas biļetes. Protams, līdz 1. septembrim ir laiks, un dome vēl var lemt attiecībā uz šiem bērniem un bērniem bāreņiem, kuriem atvieglojumi arī nav paredzēti. Sākotnēji bija runa, ka, mainot MK noteikumus, pirmsskolas vecuma bērnus varētu izņemt no tarifu aprēķināšanas kārtības, un tādējādi visi pārējie pasažieri, kas pērk biļeti, segtu viņu braukšanu. Bet tad būtu jāceļ biļetes cena. – Vai tas pašlaik būtu iespējams?Turpināt krīzes laikā celt biļetes cenu ir nereāli. Mums kritīsies pasažieru skaits. Jau tagad katru mēnesi tas samazinās. Kopš pagājušā gada oktobra, kad jau bija palielināta biļetes cena, braucēju skaits mēnesī no 600 sarucis līdz 380 tūkstošiem. Tas saistīts gan ar vasaru, kas vienmēr bijusi tukšāka, jo nav mācību, gan ar ekonomiku. Mums tie ir mazāki ieņēmumi un lielāki zaudējumi. – Cik lieli pašvaldības līdzekļi būtu vajadzīgi, lai segtu bērnu un invalīdu braukšanu? Nepieciešami aptuveni 290 tūkstoši latu gadā. Tā ir milzīga summa. Šogad vajadzētu pusi no tās. Bet domāju, ka arī pašvaldība budžeta samazinājumu ar atvieglojumu kategorijām nespēs sabalansēt. – Kas tad notiks? Tāpēc nevar iepriecināt pasažierus, ka kaut kas uzlabosies, tieši otrādi. Un pamatā izmaiņas skars reisus. Valsts atsacīšanās no savas daļas nozīmē, ka ar 30 procentu reisu skaita samazinājumu nepietiek. – Bet jau tagadējo situāciju daudzi uztver kā katastrofu.Katastrofa bija 1995. gads, kad autobusi kursēja līdz pulksten 19. – Varbūt kāds privāts uzņēmums var uzņemties pasažieru pārvadājumus Jelgavā?To aizliedz likums. ES regula paredz, ka konkursa kārtībā tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības uz noteiktu laika periodu, jo citādi veidojas negodīga konkurence starp dotējamo un komercpārvadātāju. Konkursa uzvarētājs uzņemas pārvadāt arī tos iedzīvotājus, kuriem tiek piešķirtas atlaides, bet komercpārvadātāji visus ved par maksu, un tā ir lielāka. Ar pārejas noteikumiem vēl divus gadus šādā veidā tas notiek tikai Rīgā un Liepājā.– Pēc reisu samazinājuma ļoti daudz cilvēku sūdzas, ka nevar vairs aizbraukt tur, kur nepieciešams. Piemēram, cilvēki brīvdienās netiek uz darbu Ozolniekos. Uz to netiek lielveikalu pārdevēji, kuriem darbs sākas agri un beidzas vēlu vakarā.Caur Ozolniekiem dienā izbrauc 120 autobusu. Jā, tie ir starppilsētu autobusi, kuros ir tālsatiksmes cena un līdz Jelgavai biļete maksā 70 santīmu, bet tas, ka autobusu nav, nu gan nav taisnība. Par pārdevējiem mums sūdzējās «Maxima». Tagad runāšu kā politiķis un līdīšu citā lauciņā, bet kāpēc lielveikalam būtu jāstrādā līdz pulksten desmitiem vienpadsmitiem? Kurā Eiropas valstī tā ir?! Labākajā gadījumā līdz septiņiem vakarā, un reizi vai pāris nedēļā var būt ilgākas darba stundas. – Ir iebildes arī no vecākiem, jo bērni netiks mājās pēc pulciņiem, sporta nodarbībām.Manuprāt, visvairāk tiešām cietīs bērni ar ārpusskolas aktivitātēm, jo viņi paliek uz ielas. Bet vai šīm nodarbībām jāsākas tik vēlu?– Vai ņēmāt ārā tieši tos autobusus, kuros brauca vismazāk, vai bija vēl cita pieeja, revidējot reisus?Tukšākos. Pēc pulksten deviņiem noņemti visi. Dienas vidus – «izravēts», sestdienas, svētdienas – ļoti «izravētas». Bet visvairāk izņemto reisu ir pēc deviņiem vakarā. – Cilvēki jautā, kāpēc tukšākajos maršrutos nevar braukt mazāki autobusi.Tikai viena nelaime – 200 tūkstošu latu maksāja lielais autobuss. Ko ar tiem darīt, un kur ņemt mazos? Pašlaik jau vairāk nekā gadu ir tāda kārtība, ka rīta cēlienā kursē lielais autobuss, tad vadītājs pārsēžas mazajā «Sprinter» autobusiņā un brauc ar to no aptuveni pulksten 10 līdz 15, tad atkal ar lielo un dienas beigās ar mazo. Tam degvielas patēriņš ir divreiz mazāks nekā lielajam. Bet visos maršrutos tas nav iespējams, jo mazo ir par maz un nopirkt jaunus pašlaik nav iespējams. Ekonomisko krīzi neprognozēja neviens. Bijām domājuši, ka kādreiz mazie «sprinterīši» vakara pusē «skraidīs» līdz pulksten vieniem. Pašlaik tas ir izsvītrots. – Vai kustības saraksts vēl var tikt koriģēts? Jā, bet korekcijas nebūs tādas, ka kaut ko pieliks klāt. Atsevišķiem reisiem par dažām minūtēm varētu pārbīdīt laikus, lai vēl labāk pieskaņotu tos vilcieniem. Tie jau tagad pielāgoti, tikai ar vienu nosacījumu – no rīta uz Rīgu, vakarā – no Rīgas. Visus reisus pa dienu pieskaņot nav iespējams.
