Laikā, kad virkne Latvijas cietumu, pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka Visvalža Puķītes publiski sacītā, slīgst tūkstošos mērāmos parādos, Jelgavas cietums tādus nav iekrājis. Tur sodu izcieš ap 600 par smagu un sevišķu smagu noziegumu pastrādāšanu notiesāto.
Ieslodzījuma vietas priekšnieka vietnieks Rimants Kļenausks neslēpj, ka tāpat kā visā valstī krīze izjūtama arī cietumā, taču vismaz pagaidām vēl rēķini par piegādāto pārtiku un komunālajiem pakalpojumiem tiek regulāri maksāti, ieslodzītajiem tiek nodrošināta noteiktā uzturdeva, arī darbinieki algas saņem regulāri. Kā būs gada pēdējā ceturksnī, pagaidām prognozēt esot grūti. R.Kļenausks spriež, ka gada beigās viegli nebūs. Jāpiebilst, ka strādājošo atalgojums šogad samazināts divas reizes – janvārī un šomēnes.«Notiesātajiem ir vienalga, cik kas maksā un vai valstī ir krīze, viņi pieraduši visu saņemt un uzskata, ka valstij ir pienākums to nodrošināt. Turklāt – vai naudas trūkuma gadījumā varam tā vienkārši atvērt durvis?» teic Jelgavas cietuma priekšnieka vietnieks.Zināmu līdzekļu ekonomiju nodrošina tas, ka cietumam ir sava katlumāja, un R.Kļenausks pieļauj, ka vajadzības gadījumā tieši apkure var kļūt par taupīšanas avotu: «Telpās nebūs vairs plus 24 grādi, bet gan plus 18. Apgaismojumu, kas jau tagad samazināts, ja vajadzēs, taupīsim vēl vairāk.» Būtisks faktors ir arī iepriekš neprognozējamā ziemas bardzība, no kā būs atkarīgas apkures izmaksas.
