Divus gadus Jelgavā, Pils salā, dzīvo un labi jūtas savvaļas zirgu radinieki «Konik Polski».
Pirms diviem gadiem – 2007. gada augustā – Jelgava ieguva savus zirgus. Pils salā, Lielupes palienes pļavās, kas ir starptautiska mēroga dabas lieguma teritorija, no Nīderlandes atgādāti un palaisti ganīties 16 «Konik Polski» šķirnes zirgi, kas pēc izcelsmes ir vistuvāk reiz izzudušajam savvaļas zirgam – tarpanam. Tā Jelgavas pļavās savas gaitas sāka viens zirgu harēms – ērzelis, bara vadonis, vairākas ķēves un daži pusaudži – lai starp dzīvniekiem labāk veidotos bara attiecības. Zirgi ceturtās lielākās Latvijas pilsētas centrā – tā ir unikāla situācija. No pilsētas zirgus šķir tikai upes – Driksa un Lielupe – un jaunuzceltais ganību žogs. Zirgi labi iejutušiesPils salas apsaimniekotājs Einārs Nordmanis stāsta, ka savvaļas zirgi iejutušies ļoti labi. «Te viņiem nekā netrūkst. Zāles daudz – spēj tik noēst. Cilvēki arī pārāk netraucē. Veiksmīgi izveidojušies trīs atsevišķi bari. Zirgi vienkārši bauda dzīvi,» turpina to uzraugs, piebilstot, ka viņam uzticēto dzīvnieku aprūpi uzskata par īpašu privilēģiju un pagodinājumu. Einārs ar Pils salu saistīts jau desmit gadu, šī teritorija kļuvusi sirdij tuva, viņš jūtas kā saaudzis ar to.Dzimst un mirst – dabiskā izlaseZirgi dzīvo pēc saviem likumiem un vairojas. Nu jau to ir 26, ja saskaita gan tepat dzimušos, gan pērnvasar vēl atvestos septiņus. Šogad Pils salas savvaļas zirgiem piedzimuši pieci kumeļi, un tas ir labs rādītājs, teic Einārs. Viens kumeliņš pasaulē nācis vasaras saulgriežu laikā – 21. jūnijā –, un nosaukts par Dadzi. Šim kumeļam uz pieres ir pusmēness zīme. Einārs uzskata – tā ir laba zīme, īpašs vēstījums pilsētai un civilizācijai. Diemžēl divu gadu laikā vairāki zirgi gājuši bojā. Kāda ķēve ziemā nomirusi no dzemdes iekaisuma. Viens kumeļš no stāvā Driksas krasta naktī iekritis upē. Savukārt otru pavasarī nomocījuši parazīti, bet punktu pielicis lielā ērzeļa kodiens. Tā ir dabiskā izlase, abi ērzelēni savā barā bijuši visvārgākie. Līdztekus zirgu uzraugam jāveic arī ciltsdarbs un jāveido dzīvotspējīga populācija. Bet par pērnvasar bojāgājušo jauno ērzeli Einārs joprojām ir pārliecināts – tā bijusi cilvēka ļaunprātība (par šo gadījumu rakstīja arī «Zemgales Ziņas»). Šopavasar atrasts vēl kāds neizdzīvojušais – jaundzimis kumeļš. Viņa apgrauztos kaulus atraduši talcinieki…Tradicionālā un netradicionālā ģimeneJelgavas savvaļas zirgu vidū pārstāvēts viss attiecību spektrs. Ir tradicionālā pusmūža ģimene ar patriarhu, 11 gadu veco ērzeli Očko, dēvētu par salas saimnieku, un viņa harēmu, kas sastāv no piecām ķēvēm. Šajā barā dzīvo arī dažāda vecuma kumeļi. Otra ir netradicionālā, samērojot ar cilvēku vecumu – trīsdesmitgadnieku, ģimene, kuru veido divi ērzeļi – pirmās un otrās šķiras vadoņi. Katram mazajā savvaļas pasaulītē ir savas funkcijas, piemēram, otrās šķiras vadonis sadzen kopā baru un aizsargā to. Ir vēl trešais bars – pieci puikas, kurus visi trenkā un audzina. Šogad Einārs novērojis šo zirgu dzīvesveidam neparastu parādību – jau otro nedēļu visi trīs bari ganās blakus, it kā būtu noslēguši draudzības līgumu. Taču pulciņi nekad nesajaucas – turas aptuveni desmit metru attālumā cits no cita. Vietas pietiek visiem. Zirgi jau jūt rudens tuvumu un gatavojas ziemai – daudz ēd, guļ un audzē taukus, jo no to slāņa biezuma atkarīgs, kā dzīvnieki pārziemos.Katram zirgam ir savs raksturs, kas atklājoties jau tūlīt pēc dzimšanas. Ir ļoti mīlīgi un droši zirgi un ir tādi, kam nevar pieiet klāt, lai iedotu zāles. Atšķirīga ir arī to attieksme pret cilvēkiem. Piemēram, daži zirgiem nepatīk. Tad viņi vienkārši pagriežas un aiziet prom, tā klusi pazūd. Jaungads kopā ar zirgiemEinārs jau divreiz Jauno gadu sagaidījis visai neparasti – uz salas pilsētas vidū kopā ar savvaļas zirgiem. Interesanti, ka salūtu tie uztverot bez īpašas panikas. Kad uzraugs uguņošanu aizskatījies, pametis skatu atpakaļ, zirgu tuvumā vairs nav bijis, tie izgaisuši. Nu gluži kā zemē iekrituši! Savvaļas zirgi prot būt ļoti klusi un nemanāmi, viņos (izņemot jaunos ērzeļus) nav iedzimtas agresijas, skaidro to pieskatītājs. Zirgi paši prot tikt galā ar savām likstām. Šopavasar viens jaunulis pats atbrīvojies no makšķerāķa, kas bija ieķēries tam sānā. Taču kādai ķēvei grūtās dzemdībās bijusi nepieciešama Eināra palīdzība. Zirgi pārtiek no zāles un krūmu zariem, bet ziemas piebarošanai tiek gatavots siens. Pavasarī dzīvnieki upes krastā meklē īpašus gardumus – ūdensrožu saknes, bet ziemā – vilkuvāļu dzinumus. Šo gadu laikā savvaļnieki savam pieskatītājam sagādājuši ne mazums pārsteigumu un nebeidzot pārsteigt joprojām, piemēram, palaikam izbēgot no aploka. «Pirmais, kas ziņo par to, ka zirgi pasprūk vaļā, ir mans suns Pirāts,» atklāj Einārs. Suņa vārdu iegaumējuši arī pastāvīgie salas apmeklētāji. Savukārt reiz ziemā saņemts zvans no glābšanas dienesta: zirgi upē uz ledus! Izrādās, četrkājainie salas iemītnieki turp devušies pa bļitkotāju iemītajām takām. Savvaļas zirgi ir ļoti acīgi, redz, ko dara cilvēks, un mēģina atkārtot. Šogad būs jāpaplašina ziemas aploks, piebilst Einārs. Turklāt zirgi ir aktīvi visu diennakti un pārvietojas arī naktīs. Uzziņai Savvaļas zirgus no Nīderlandes uz Jelgavu ar Latvijas Dabas fonda organizatorisku atbalstu 2007. gada 29. augustā nogādāja Nīderlandes dabas fonds ARK. Zirgi izmitināti Lielupes palienes pļavās, kas ietilpst ES dabas daudzveidības saglabāšanai izveidoto aizsargājamo teritoriju tīklā «Natura 2000». Saskaņā ar projektu uz astoņiem gadiem noslēgts līgums par Pils salas teritorijas apsaimniekošanu – daļu pļaujot, daļu dabiski noganot. Pēc tam tiks noteikts, vai palienes pļavās uzlabojusies bioloģiskā daudzveidība.
