Nupat sācies lielais grāmatu pirkšanas drudzis, kad mammas, tēti un arī bērni ar sarakstiem rokās pārskata grāmatu plauktus. Daudzi ar mācību līdzekļu iegādi nesteidzās, jo gaidīja augustu, kad janvārī līdz 21 procentam paaugstinātā pievienotās vērtības nodokļa likme grāmatām atkal tiek pazemināta līdz desmit procentiem. Pirmdiena un otrdiena manā darba nedēļā ir smagākās dienas, kad grāmatnīcai pieved pasūtījumus – prece jāpieņem, jāpārbauda, jāsaliek cenas un jāizvieto tirdzniecības zāles plauktos. Augustā, kā parasti, visvairāk pērk mācību grāmatas. Tā kā zālē tagad ir citāds preču izvietojums nekā savulaik grāmatnīcā «Alta», cilvēki vēlas, lai mūsu darbinieki viņiem palīdz orientēties lielajā klāstā. Pie reizes iegādājas arī kancelejas preces, un nebūt nav tā, ka visi izvēlas lētāko preci. Nedēļas vidū parasti atrodos pie datora, iepazīstu dažādu izdevniecību piedāvājumus, jaunāko literatūru, salīdzinu cenas, kur ko izdevīgāk var iegādāt, un veicu pasūtījumus. Ir reizes, kad pircēji izsaka priekšlikumus, kādus izdevumus vēlētos atrast grāmatu plauktos. Pašlaik pieprasītākās ir Stefanijas Meieres grāmatu sērijas. Priecē, ka joprojām cilvēki pērk bērnu literatūru, kas liecina – jaunāko paaudzi interesē ne tikai dators un televizors. Arī es saviem četrgadīgajiem mazbērniem mācu mīlēt grāmatas, un tas ir izdevies – viņi tās pieprasa vēl un vēl. Jūtams, ka pensionāri mūsu grāmatnīcā iegriežas aizvien retāk, jo vairs nevar atļauties pirkt grāmatas. Žēl, protams, jo tā ir paaudze, kam dzīvot bez lasāmvielas ir grūti. Arī pašai grāmatām atliek arvien mazāk laika, lai gan agrāk tās burtiski no rokām neizlaidu, tāpēc mājās izveidojusies pamatīga bibliotēka. Vieglākā diena ir piektdiena, kad pavērtēju nedēļas rezultātus, plusus un mīnusus. Un tad jau arī klāt brīvdienas, ko vasarā parasti ar mazbērniem pavadām, ceļojot pa Latviju. Šodien gan darbā nedaudz nāksies pastrādāt, bet svētdien noteikti kaut kur aizbrauksim.
