Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) valsts dotācija šogad no 12,35 miljoniem samazināta līdz 6,25 miljoniem latu, tādējādi no 1. septembra vispārējais personāls, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tiks samazināts par 273 slodzēm, bet pedagogu – par 98. Taču uzteikto darba vietu skaits no 1. jūnija līdz 31. augustam ir 149, ieskaitot 68 pensionārus, kuri aizgāja pēc Pensiju likuma grozījumiem.
LLU rektors Juris Skujāns stāsta, ka apcirptā budžeta apstākļos daudzi kolēģi piekrīt strādāt par stipri samazinātu algu un nepilnu slodzi, jo ļoti svarīgi pašlaik nezaudēt darbu. No otras puses, jauno mācību spēku algas noslīdējušas bīstami zemu, un rodas bažas par «smadzeņu aizplūšanas» draudiem. Daudziem jaunajiem censoņiem esot cieši kontakti ar Rietumu kolēģiem, kas viņus vērtē augstu. Algās – 85 procenti budžeta«Lai spētu konkurēt ar privātfirmām un arī valsts iestādēm, «treknajos gados» valsts būtiski kāpināja akadēmiskā personāla algas, bet kopumā atalgojums ir 85 procenti no mūsu budžeta. Tādēļ tagadējais līdzekļu samazinājums ir ļoti sāpīgs,» skaidro rektors. Lai iekļautos apcirptajā budžetā, mācību spēkiem tiek samazinātas slodzes, kaut gan faktiskais darba apjoms aug. J.Skujāns saka: «Ministru kabineta noteiktā profesora minimālā alga ir 825 lati (pirms nodokļu nomaksas), taču daudzi kolēģi piekrīt strādāt pusslodzi un vēl mazāku slodzes daļu, kas faktiski neatbilst viņu nozīmīgajam pienesumam studiju procesā.» Vispārējam personālam no 1. septembra alga tiks samazināta par 30 procentiem (20 procentu samazinājums jau bija 1. maijā). Līdz gada beigām katrs darbinieks tiks aicināts doties desmit dienu bezalgas atvaļinājumā. Trūkst neklātniekuJa, beidzoties pirmkursnieku uzņemšanai, netiks nokomplektēts prognozētais studējošo skaits, jostas būs nepieciešams savilkt vēl ciešāk, piebilst J.Skujāns. Patlaban ļoti trūkst mācīties gribošo neklātienē, kur bija plānots uzņemt 795 studentus, taču pagaidām pieteikušies mazāk par pusi (pieteikšanos neklātienes studijām dekanātos nolemts turpināt līdz nodarbību sākumam septembrī). Rektors akcentē, ka augstskola ir «ar cietu mugurkaulu», tiek saglabātas visas studiju programmas un, pateicoties mācību spēku godprātībai, studiju kvalitāte nekritīsies. Runājot par sadzīvi, nolemts, ka arī šogad LLU būs vienas no lētākajām studentu dienesta viesnīcām Latvijas augstskolu vidū. LLU direktors Andrejs Garančs atzīst, ka situācija ir ļoti saspringta, jo aiz katra cilvēka, ko augstskola spiesta atlaist, stāv ģimene. LLU Saimnieciskajā daļā, kur strādā ap četri simti darbinieku, darba uzteikumu skaits varētu tuvoties simtam. «Tiek samazināts autotransports, vairs nebūs iespējas katru dienu tīrīt mācību telpas, rudenī diez vai pieņemsim darbā garderobistes, studentiem virsdrēbes būs jānovieto auditorijās. Dienesta viesnīcas uzturēsim centralizēti, galdnieku, santehniķu vairs nebūs katrā kopmītnē. No 1. septembra darba laiks piektdienās beigsies pulksten 12.15,» viņš stāsta.LLU eksrektors Voldemārs Strīķis, kura vadībā augstskola pārvarēja deviņdesmito gadu sākuma saimniecisko krīzi, teic: «No krīzes jācenšas iziet tā, lai pēc iespējas mazāk skartu algas un mazāk būtu jāatlaiž cilvēki. Otrkārt, jācenšas skatīties, kur var palielināt ieņēmumus. Tas jau tiek darīts, piesaistot vairāk maksas studentu. Iespējams, vairāk naudas var ieņemt arī no saimnieciskās darbības. Manuprāt, augstskolas vadība ir ļoti kvalificēta un ar uzdevumiem tiks galā.»
