Šonedēļ Zemgales apgabaltiesā kārtējā tiesas sēdē civillietā par īpašuma tiesību atzīšanu un atjaunošanu uz Platones pagasta Vizbuļu dzirnavām pieņemts lēmums tiesvedību apturēt, lai likumā noteiktajā kārtībā pieteiktos visi mantinieki. Jau trīs gadus ilgusī tiesvedība varētu atsākties pēc vairākiem mēnešiem, bet tikmēr īpašumu turpinās grauzt laika zobs.
Kā «Ziņas» jau rakstīja, prasību tiesā iesniedzis dzirnavu it kā likumīgo īpašnieku – Leļļu ģimenes – pārstāvis Valdis Krisbergs. Šajā lietā viens no atbildētājiem ir uzņēmējs Raivis Balodis no BTH Latvijas filiāles, kurš plāno atjaunot dzirnavas, sakopt teritoriju un attīstīt uzņēmējdarbību. Tiesvedība norisinās jau trīs gadus, bet pa šo laiku dzirnavas iet postā – vētra nolauzusi spārnu, jumtā caurums, apkārtne aizaugusi un nekopta. Procesā iesaistīti daudzi dalībniekiTiesvedība jau vairākus gadus turpinās tāpēc, ka iepriekš uz lietas izskatīšanu neieradās kāds no daudzajiem lietas dalībniekiem – vai nu prasītāju – dzirnavu torņa it kā likumīgo īpašnieku Leļļu ģimenes – pārstāvis V.Krisbergs, vai pretprasības iesniedzējas Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pārstāvis jurists Mareks Šīrans. Saskaņā ar prasības pieteikumu tiesā Leļļu ģimene pastāv uz to, ka savulaik padomju vara dzirnavu torni viņiem nelikumīgi atņēmusi un nacionalizējusi, taču pagaidām nevar to pierādīt. Savukārt LLU savā pretprasībā īpašuma tiesības uz dzirnavām grib iegūt sev, sacīja M.Šīrans. Līdz tiesas sprieduma pasludināšanai LLU pārstāvošais jurists sīkāku informāciju «Ziņām» sniegt atteicās, vien piebilda, ka Zemesgrāmatā dzirnavas kā LLU īpašums nekad nav bijušas ierakstītas. Atbildētāja šajā lietā ir tagadējā zemes un arī uz tās izvietoto ēku īpašniece Platones pagasta iedzīvotāja Antoņina Cēbura. Lietā kā atbildētāja iesaistīta arī Jelgavas rajona Padome, jo pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā pieņēmusi lēmumu atteikt atjaunot īpašuma tiesības bijušajiem īpašniekiem, skaidro rajona Padomes (tagad Jelgavas novada Domes) jurists Aldis Jēgeris.Dzirnavas no radiniekiem nopērk LLADzirnavas sastāv no divām atsevišķām ēkām – dzirnavu torņa un tam blakus izvietotās klēts, kas vēlāk pārtapusi par dzīvojamo māju. Kādreiz tornim blakus bijusi vēl trešā ēka, bet tā sabrukusi. Kā arhīvā izpētījis atbildētāju pusi pārstāvošais advokāts Bruno Liberts, padomju vara 1940. gadā Vizbuļu dzirnavas iekļāvusi nenacionalizēto objektu sarakstā, jo jau 1939. gadā tās neesot malušas, tāpēc ka bijušas sliktā stāvoklī. Taču dzirnavās turpinājis dzīvot vecais melderis Prūsis. 1949. gadā viņš iestājies kolhozā, bet neviena dzirnavu ēka nav nacionalizēta. Sešdesmitajos gados uz Platoni pārcēlusies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) mācību un pētījumu saimniecība «Jelgava». Melderis un viņa ģimene turpinājusi dzīvot dzirnavās. Kad Prūsis nomiris, dzirnavas mantojuši Leļļu ģimenes pārstāvji. 1974. gadā viņi dzirnavu ēkas nolēmuši pārdot LLA, notikusi īpašuma inventarizācija. Pēc padomju laika likumiem pārdot varēja tikai ēkas, jo zeme piederēja valstij. Nomnieki sāk atjaunot, bet pārtraucLaiki mainījās. Dzirnavas tā arī palika LLA (tagad LLU) īpašumā, bet Leļļu ģimene atguva tām piegulošo zemi. Deviņdesmitajos gados zemi ap dzirnavām iegādājās uzņēmējs Uldis Drusts, kuram bija pieredze sabiedriskās ēdināšanas un izklaides biznesā. U.Drusta laikā atjaunots jumts, dzirnavas ieguva Eiropas nozīmes kultūrvēsturiskā pieminekļa statusu, tomēr spārnu atjaunošanai pietrūka līdzekļu. Uzņēmējs nolēma savu īpašumu pārdot Platones pagasta iedzīvotājai A.Cēburai un kļūt par dzirnavu īrnieku. 2006. gadā dzirnavu ēku nomas līgumu ar LLU noslēdza A.Cēbura. Tajā pašā gadā izstrādāts arī dzirnavu atjaunošanas projekts un kā attīstītājs piesaistīta BTH Latvijas filiāle. Iespējams, nākotnē varētu piesaistīt arī ES struktūrfondu naudu. Projekts paredz pārprojektēt pāreju no dzirnavām uz māju, uzbūvēt lapenes, pirmajā stāvā ierīkot kafejnīcu un ēdamzāli, bet otrajā – muzeju, kur varētu apskatīt, kā senāk mala graudus. Vizbuļu dzirnavas ir vienas no retajām Latvijā, kur vēl daļēji saglabājušās autentiskās dzirnavu iekārtas un mehānismi. Grāmatā «Lauksaimniecības zinātne Latvijā 1950. – 1990. senioru skatījumā» lasāms, ka dzirnavas celtas 1860. – 1870. gadā arhitekta Frīdriha Šmita vadībā. Viņš bija arī to saimnieks. Dzirnavu mehānismi ir Jelgavas amatnieka Trēdes darbs. Vēlāk dzirnavas nopircis melderis uzvārdā Prūsis. Tagad BTH Latvijas filiāles ieceru realizāciju pārtraukusi tiesā iesniegtā prasība, jo Leļļu ģimene lūdz atzīt un atjaunot īpašuma tiesības. Uzņēmēji uzskata – nevar ieguldīt naudu objektā, kas nevienam nepieder. Tiesvedība ilgst jau trīs gadus, bet pa šo laiku dzirnavas grauž laika zobs. Pēc projekta attīstītāju teiktā, diemžēl nākoties atteikt arī citiem potenciālajiem interesentiem, kuri kopā ar BTH vēlētos atjaunot un apsaimniekot dzirnavas.Pārliecināts, ka tiesā uzvarēsLeļļu ģimenes pārstāvis V.Krisbergs «Ziņām» pauda pārliecību, ka viņa klients šajā tiesas procesā uzvarēs. Viņš prognozēja, ka tas varētu atsākties novembrī.«Process būs ilgstošs, jo LLU nav ieinteresēta atdot nelikumīgi iegūtu īpašumu.» Pēc V.Krisberga teiktā, denacionalizācijas procesā LLU izmantojusi dzirnavu mantinieku juridisko neizglītotību, un, lai gūtu sev labumu, kāds revidents dokumentos ierakstījis, ka dzirnavas ir LLU īpašums. Iepriekš teikto V.Krisbergs jau esot pierādījis tiesā.
